• Tweet

Pašreizējais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir stabils līderis starp Rīgas mēra amata kandidātiem. Kā liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) martā veiktā aptauja, rīdzinieki pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši balsotu par Ušakovu, kamēr atbalsts citu partiju izvirzītajiem mēra kandidātiem ir krietni zemāks.

Kā norāda SDTIC vadītājs Alberts Jodis, lai arī Ušakovam ir spēcīgs atbalsts rīdzinieku vidū, prognozēt atsevišķu partiju rezultātus vēl nevar, jo daudz ko noteiks vēlētāju aktivitāte. Pašreizējie aptaujas dati liecina, ka Ušakovs ir spēcīgais kandidāts uz Rīgas mēra krēslu, aiz viņa seko Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, savukārt pārējie kandidāti pašlaik vēl neizteiksmīgi gozējas ēnā.

“Uz doto brīdi “Saskaņai” ir visdrošākās izredzes iekļūt nākamajā Rīgas domē. Iespējas pārvarēt 5% barjeru ir arī Baibas Brokas pārstāvētajai partiju apvienībai “Nacionālā apvienība”, mazāk paredzamas ir “Vienotības”, un “Latvijas reģionu apvienības” izredzes, visnedrošāk starp citām koalīcijas partijām pagaidām izskatās “Zaļo un zemnieku savienība” un viņu izvirzītais Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze. Lai arī daži no mēra amata kandidātiem publiskajā telpā tika pieteikti diezgan skaļi, kā, piemēram, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe, šobrīd nevienai partijai nav “Saskaņai” līdzvērtīga piedāvājuma. Vairums no kandidātiem vispār ir nepamanāmi un rodas iespaids, ka viņi nemaz negatavojas nopietnai cīņai,” uzsver A. Jodis.

Šogad Rīgas mēra amatu kandidātu saraksts ir visai raibs, to vidū ir gan pieredzes bagāti politiķi, gan spēcīgas personības, gan mazāk zināmi vārdi. Pašlaik notiekošais gan rada iespaidu, ka vēlēšanas no valdības koalīcijas partiju puses lielā mērā tiek izmantotas, lai gatavotos Saeimas velēšanām un partijas necer tajās gāzt pašreizējo Rīgas domes mēru. Kā uzsver A. Jodis, “Saskaņa” savā retorikā apliecina, ka ir gatavi sīvai cīņai, pārējām partijām tik liela entuziasma nav, to mēra amata kandidātiem trūkst asuma un oriģinalitātes.

“Bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki nav apmierināti ar to, kas notiek Rīgā. Arī atsevišķi kandidāti uzsver, ka ir pienācis laiks mainīt varu Rīgas domē, tomēr patlaban izskatās, ka šie vārdi nesaskan ar darbiem, un izskatās, ka citas partijas pašvaldību vēlēšanās Rīgā jau padevušās bez cīņas,” norāda A. Jodis.

Par to liecina arī atsevišķu partiju izvirzītie mēra amata kandidāti. Piemēram “Vienotība” mēra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu Vilni Ķirsi, kurš uz doto brīdi nav pamanāmākais partijas biedrs, līdz ar to skaidri apliecinot, ka partija par prioritāti pašvaldību vēlēšanas nav izvirzījusi iegūt mēra krēslu. Līdzīgs iespaids rodas arī par ZZS kandidātu Armandu Krauzi. Daudz lielākas izredzes tiek liktas uz Nacionālas apvienības kandidāti Baibu Broka, kas iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās sevi parādīja ļoti labā gaismā, iespējams, tāpēc šobrīd sabiedrībai pret viņu ir daudz augstākas prasības. Jaunums politiskajā vidē ir Jutas Strīķes kandidēšana. Strīķe iestājusies bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un pieteikusi cīņu pret korupciju. Iespējams tieši tas nav nospēlējis kandidātei par labu, jo strādājot KNAB tieši šis jautājums palika ēnā strīdos ar Jaroslavu Streļčenoku.

SDTIC vadītājs gan uzsver, ka nekas vēl nav zaudēts. Rīgas mēra amata kandidātiem vēl ir visas iespējas saņemties, izvērtēt savas prioritātes un noteikt savas stiprās puses, ja vien viņi patiesi vēlas mainīt spēku sadalījumu Rīgā.

Foto: Rīgas dome