• Tweet

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Ne-nodokļu ieņēmumi bija 563,0 milj. eiro, un tas ir par 63,9 milj. eiro jeb 12,8% vairāk kā 2015. gadā. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 113,3% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, kopumā 46,8 milj. eiro apmērā.

Pārpalikumu vispārējās valdības budžetā nodrošināja arī visu Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas (EK). Tātad 2016. gadā ES fondu izdevumi (bez valsts līdzfinansējuma) kopbudžetā bija ievērojami augstāki nekā saņemtais finansējums no EK, un saskaņā ar EKS metodoloģiju tiek veikta pozitīva ieņēmumu korekcija 147,2 milj. eiro apmērā.

Atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem 2016. gadā konsolidētajā kopbudžetā veidojies deficīts 101,7 milj. Vienlaikus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās par 254,9 miljoniem eiro jeb 25,4%, ņemot vērā sagaidāmo lielāku investīciju plūsmu turpmākos gados.

Kopbudžeta izdevumi pērn bija 9 171,6 milj. eiro – salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājušies par 23,2 miljoniem eiro jeb 0,3%. 2016.gadā mazāki bija kapitālie izdevumi, samazinoties par 256,4 milj. eiro jeb 27,9%. Kapitālajos izdevumus kopā izdoti 663,5 milj. eiro un kritums saistīts arī ar ES fondu projektu ciklu plānošanas periodu pārejas posmā. Tāpat 2016. gadā būtiski zemāki kā iepriekš bijuši izdevumi procentu maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu, kas galvenokārt saistāms ar Valsts kases veiksmīgajām darbībām valsts parāda apkalpošanā, uzņemto saistību pārfinansēšanā. Izdevumi procentu maksājumiem bija 308,6 milj. eiro un gada laikā samazinājās par 127,0 milj. eiro jeb 29,2%. Turpretī līdzīgi kā iepriekšējos gados izdevumu pieaugums pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, bijis vērojams sociālo pabalstu izdevumos un kārtējos izdevumos, kas auguši attiecīgi par 114,4 un 129,9 milj. eiro jeb 4,4% un 4,1%. Izdevumu sociālajiem pabalstiem kāpums saistāms ar atalgojuma līmeņa un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu valstī, savukārt kārtējie izdevumi pieauguši, jo pieauguši izdevumi sabiedriskajā sektorā strādājošo atlīdzībai.

Valsts pamatbudžetā 2016. gadā ieņēmumi bija 5 161,4 milj. eiro, salīdzinot ar 2015. gadu pieaugot par 68,8 milj. eiro jeb 1,4%. Ieņēmumu pieaugums saistāms ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem. Izdevumi bija 5 400,8 milj. eiro, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājās par 78,6 milj. eiro jeb 1,4%. Par 31,6 milj. eiro mazāki kā budžetā plānots bija izdevumi precēm un pakalpojumiem. Lielā mērā to iespaidoja mazāki kā plānots izdevumi Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, veidojot ietaupījumus 2016. gadā. Par 33,0 milj. eiro mazākas kā budžetā plānots bija iemaksas ES budžetā un maksājumi starptautiskajai sadarbībai, kas galvenokārt skaidrojams ar ES budžeta grozījumiem, kas dalībvalstīm noteica mazākas iemaksas 2016. gadā. Tāpat par 11,9 milj. eiro mazāki izdevumi bija pamatkapitāla veidošanai.

Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi bija 2 338,1 milj. eiro, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tie auga par 43,9 milj. eiro jeb 1,9%. Ieņēmumu pieaugums bijis zemākā līmenī kā izdevumu pieaugums. Izdevumi 2016. gadā bija 2 290,8 milj. eiro, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, tie auga par 87,7 milj. eiro jeb 4,0%. Sociālo pabalstu izdevumi pērn bija 2 267,3 milj. eiro, salīdzinot ar 2015. gadu augot par 87,9 milj. eiro jeb 4,0%. Pērn speciālajā budžetā veidojies mazāks pārpalikums kā 2015. gadā. Salīdzinot ar 2015. gada pārpalikuma apmēru (91,1 milj. eiro), tas samazinājies par 43,8 milj. eiro un 2016. gadā bija 47,3 milj. eiro. Būtiskākais kāpums speciālajā budžetā bijis izdevumiem bezdarbnieka, slimības un citiem pabalstiem, kas auguši par 61,0 milj. eiro jeb 15,7%, kamēr pensiju izdevumu pieaugums bija 26,9 milj. eiro jeb 1,5%.

Līdzīgi kā valsts pamatbudžetā arī pašvaldību budžetos vērojama situācija, kad kāpuši ieņēmumi, bet samazinājušies izdevumi. Tomēr atšķirībā no 2015. gada, kad pašvaldību budžetā bija 25,5 milj. eiro deficīts, 2016. gadā veidojies pārpalikums 56,9 milj. eiro apmērā. Ieņēmumu apjoms 2016.gadā bija 2 205,0 milj. eiro, salīdzinot ar 2015. gadu, tie auguši par 62,4 milj. eiro jeb 2,9%. Izceļams būtiskais nodokļu ieņēmumu kāpums par 106,1 milj. eiro jeb 7,8 %, kas ļāvis pašvaldībām vairāk līdzekļu novirzīt pamatfunkciju veikšanai. Ieņēmumi no nodokļiem 2016.gadā bija 1 490,0 milj. eiro. Pašvaldību kopējie izdevumi 2016.gadā bija 2 148,1 milj. eiro, salīdzinot ar 2015. gadu tie samazinājušies par 19,9 milj. eiro jeb 0,9%. Izdevumu samazinājumu ietekmēja zemāki kā 2015. gadā kapitālie izdevumi. 2016. gadā tie bija 310,5 milj. eiro, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinoties par 84,3 milj. eiro jeb 21,3%. 2015.gadā pašvaldību kopējie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai bija 149,2 milj. eiro, pērn tikai 26,3 milj. eiro, gatavojoties investīciju projektu straujākai ieviešanai 2017. gadā.

Atvasināto publisko personu budžetā tāpat kā pašvaldību budžetā 2016. gadā veidojies pārpalikums. Ieņēmumi pērn bija 318,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2015. gadu samazinoties par 20,9 milj. eiro jeb 6,2%. Ieņēmumu kritums skaidrojams ar mazākiem transfertiem uz atvasināto publisko personu budžetiem. Savukārt izdevumi pērn bija 285,0 milj. eiro un, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās būtiski – par 106,4 milj. eiro jeb 27,2%, veidojot budžeta bilancē 33,7 milj. eiro pārpalikumu. Vēl 2015. gadā atvasināto publisko personu budžeta bilancē bija 51,8 milj. eiro deficīts. Izmaiņas bilancē saistāmas ar atliktiem izdevumiem investīcijām, t.sk. ES fondu projektu realizācijā. Piemēram, Latvijas Universitātes konsolidētā pamatbudžeta atlikums (bez ziedojumiem un dāvinājumiem) 2016. gada decembrī bija 7,9 milj. eiro, kas atstāja būtisku iespaidu uz atvasināto publisko personu bilanci.

Vēl nav saņemta visa informācija un novērtējumā var tikt ieviestas korekcijas. Oficiālie dati par vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni 2016.gadā būs pieejami šā gada aprīlī, kad būs pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tai skaitā par vispārējās valdības komercsabiedrību darbības rezultātiem, un Centrālā statistikas pārvalde iesniegs Eurostat vispārējās valdības budžeta bilances un parāda notifikāciju.

Foto: NikolayFrolochkin/https://pixabay.com/en/users/NikolayFrolochkin-2231981/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/