Straujuma: zemnieki var cerēt uz lielākiem tiešmaksājumiem
Saruna ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu par Baltijas valstu cīņu par ES tiešmaksājumu palielināšanu zemniekiem, ES lauksaimniecības politiku, valsts subsīdijām zemniekiem zemes iegādē un augsto pārtikas cenu cēloņiem.
– Baltijas valstis ir uzsākušas cīņu par godīgu un taisnīgu Eiropas Savienības (ES) kopējo lauksaimniecības politiku, nosakot minimālo tiešmaksājumu līmeni zemniekiem vismaz 80% no ES vidējā. Latvijas gadījumā tas nozīmētu palielinājumu no 140 līdz 214 eiro par hektāru. Vai redzat panākumus šajā cīņā?
– Jā, es redzu panākumus šajā cīņā. Esmu tikusies ar trīs Eiropas komisāriem, Eiropas Parlamenta deputātiem, daudzu Eiropas valstu lauksaimniecības ministriem un varu teikt, ka ir saņemti ļoti pozitīvi signāli šajā jomā. Ir izpratne Eiropas līmenī par Baltijas valstu problēmām šajā jautājumā. Skaidroju tikšanās reizēs ar Eiropas politiķiem, ka Latvijai, Baltijas valstīm kopumā bija ļoti neveiksmīgs periods, kad atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajai tiešmaksājumu aprēķināšanas formulai tika noteikts tiešmaksājumu līmenis zemniekiem – Krievijas krīze, restrukturizācija, eksporta kritums. Izstāstot šo vēsturiskās netaisnības situāciju, amatpersonām rodas izpratne, kāpēc tiešmaksājumi jāpalielina.
Esmu divreiz tikusies ar Vācijas lauksaimniecības ministri Ilzi Aigneri, un es redzēju atbalstu Baltijas valstu centieniem tiešmaksājumu jomā. Arī Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājs Paolo de Kastro man atzina, ka izprot Baltijas valstu situāciju.
– Man, Berlīnē uzdodot jautājumu Vācijas ministrei Ilzei Aignerei par tiešmaksājumu likteni, viņa pauda viedokli, ka Baltijas valstis varot cerēt uz tiešmaksājumu palielinājumu – 70% no ES vidējā līmeņa. Jūs esat saņēmusi tam apstiprinājumu oficiālās sarunās?
– Es domāju, ka Vācija izprot Baltijas valstu situāciju un jums teiktais nebija nejaušība vai pārpratums.
– Kad biju Vācijā uz Grüne Woche ( Zaļās nedēļas) pasākumiem, tur Vācijas zemnieku pārstāvji teica tā – labi, mēs saprotam, ka jūsu zemniekiem ir ļoti mazi tiešmaksājumi. Bet pārdaliet lauku attīstībai paredzēto naudu, maksājiet vairāk tiešmaksājumus zemniekiem. Vai Latvijai šāda pozīcija ir pieņemama?
– Nē, protams, nē. Bet neviens zemnieks jau neteiks – maksājiet man mazāk un dodiet to naudu citiem. Man pagaidām nav konkrētas skaidrības, kā tiks atrisināts jautājums par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem, taču es redzu, ka tas tiks Briselē atrisināts. ES lielās valstis, donorvalstis ES budžetam ir gatavas meklēt risinājumu Baltijas valstu tiešmaksājumu problēmai. Vai nu tas būs, pazeminot kopējo tiešmaksājumu līmeni citās valstīs, vai arī tas būs papildu finansējums. Tad, kad es pirms trim mēnešiem tikos ar Eiropas institūciju amatpersonām, man šķita, ka situācija ir bezcerīga. Tagad redzu, ka situācija mainās Baltijas valstīm pozitīvā virzienā.
– Cik atceros, šajā tiešmaksājumu izlīdzināšanas cīņā bija varonīgi devusies arī Polija, taču atkrita. Kāpēc?
– Baltijas valstis cīnās kopā. Polijas atkrišanas iemesli man nav zināmi. Iespējams, uzzināšu ko vairāk, jo Polijas valdība ir ielūgusi martā visus Baltijas valstu zemkopības ministrus uz tikšanos. No otras puses – esmu sapratusi, ka Baltijas valstu tiešmaksājumu stāstu Eiropā var pamatot un izprast. Vai to var arī Polijas gadījumā, nezinu.
– Esat vienojusies ar Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem, ka turpmāk gatavosiet vienotu nostāju, ko aizstāvēt Briselē ES kopējās politikas jautājumos. Līdz šim gan ar to Baltijas valstu vienotību ir bijis kā bijis – vārdos viss ir skaisti, bet vēlāk izrādās citādi. Šoreiz noturēsiet kopēju nostāju?
– Mums bija grūti vienoties. Berlīnē, kur tika parakstīts kopējais Baltijas valstu zemkopības ministru un lauksaimnieku organizāciju paziņojums par godīgu ES lauksaimniecības politiku, vēl līdz pēdējam mirklim tika saskaņots teksts un slīpēti pēdējie teikumi. Manuprāt, visas Baltijas valstis ir sapratušas, ka šajā jautājumā tās atsevišķi neko nepanāks. Man uzreiz tas bija skaidrs – Latvija viena pati nevarēs panākt progresu tiešmaksājumu jautājumā. Man ir prieks, ka kaimiņvalstu ministri arī to ir sapratuši un atbalsta viens otru. Kopējā Baltijas kārts tomēr nospēlēja.
Lielās valstis nespēj rast argumentus, kāpēc Baltijas valstu zemniekiem jāsaņem mazāk nekā Rumānijas vai Bulgārijas zemniekiem. Netaisnība ir tik acīmredzama, ka nav iespējams atrast argumentus tai par labu.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv /Anita Daukšte
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk