Premjers pieļauj, ka nākotnē būs jāspriež par ceļu atjaunošanu “uz kredīta”

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pieļauj, ka nākotnē būs jāspriež par ceļu atjaunošanu “uz kredīta”.
Kā intervijā Latvijas Radio atklāja premjers, atlicināt pietiekami daudz naudas ceļiem tieši no budžeta nozīmētu noņemt finansējumu kādai citai nozarei, tāpēc, pēc premjera vārdiem, tas, ko iespējams darīt ir “runāt par to, ka daļa ceļu būtu remontējami un izveidojami ar kredīta palīdzību”.
Kučinskis atzina, ka ceļu stāvoklis nav labs un tas visiem ir zināms. Bet aptuveni nepilnam miljonam nodokļu maksātāju būtu grūti samaksāt tik daudz nodokļu, lai katrs ceļš būtu izremontēts, uzsvēra premjers.
Biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) pirmdien, 17.oktobrī, jau tradicionāli nogādās parlamentā vēsturisku portfeli ar sabrukuma stāvoklī esošo valsts autoceļu un tiltu sarakstiem. Biedrības vadītājs Andris Bērziņš sarunā ar Latvijas Radio atgādināja, ka ceļi brūk ātrāk, nekā tos remontē.
“Paldies Eiropai, ka galvenos ceļus spējām aprūpēt, bet vēl ir vietējie un pašvaldības ceļi,” sacīja Bērziņš.
Bērziņš arī atgādināja, ka Eiropas Savienības fondu finansējums ceļu remontiem beigsies jau 2018. gada beigās un biedrība vēlas sadzirdēt skaidru atbildi, kas notiks pēc tam.
Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) paziņojis, ka par finansējumu Latvijas autoceļu sakārtošanai ir jātiek skaidrībā līdz 2019.gadam, kad beigsies Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.
Ministrs brīdināja, ka ja valdība līdz 2019.gadam valdība neizšķirsies par ceļa fonda atjaunošanu, tiek vērtēta iespēja arī naudu aizņemties uz pieciem gadiem.
Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa ir sniegusi savu redzējumu par ilgtspējīgu un prognozējamu autoceļu sakārtošanas modeli, par kuru ministrs informēs arī valdību. Eksperti ir noteikuši sešus iespējamos virzienus efektīvākā ceļu tīkla finansēšanas mehānisma ieviešanai.
Izvērtējot esošo situāciju un nākotnes perspektīvas, eksperti akcentē nepieciešamību veikt valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla kopēju izvērtējumu, lai rastu skaidru redzējumu par valstī esošo ceļu kopumu un to reālo stāvokli. Līdz šim šāda ceļu tīkla inventarizācija nav veikta un Augulis ekspertu priekšlikumu novērtēja kā būtisku un īstenojamu jau 2017.gadā, lai objektīvi un atbilstoši reālajai situācijai plānotu ceļu remontdarbu finansēšanu.
Tāpat eksperti vienoti uzsvēra nepieciešamību atjaunot ceļu fondu kā speciālu budžetu, tādējādi veicinot efektīvu ceļu uzturēšanai un būvniecībai pieejamā finansējuma apguvi. Vienlaikus kā priekšlikums tika minēta aizņēmuma ņemšana ceļu pārbūvei un atjaunošanai, lai samazinātu ceļu sakārtošanai nepieciešamā budžeta deficītu.
Nozares eksperti kā vienu no būtiskiem priekšlikumiem prezentēja ceļu lietotāju maksājumiem piesaistīta finansējuma modeli, kā arī nepieciešamību pārskatīt transportlīdzekļu jomā noteiktās nodevas un nodokļus.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk