• Tweet

2016./2017.mācību gadā 733 pašvaldību vispārizglītojošajās skolās 1.-12.klasē mācās 208043 bērni, kas ir par 1094 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati liecina, ka 75 Latvijas novados skolēnu skaits ir samazinājies, savukārt pieaugums vērojams tikai 44 novados.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pašvaldību dibināto sākumskolu skaits šajā mācību gadā ir samazinājies par vienu skolu – 2016./2017.mācību gadā darbojas 44 sākumskolas. Vispārējo pamatizglītību īsteno 296 skolās, kas ir par deviņām mazāk. Savukārt vispārizglītojošo vidusskolu posmā šajā mācību gadā ir 313 skolas, kas ir par 9 mazāk nekā gadu iepriekš.

Kaut arī kopējā skolēnu skaita dinamika 1.-12.klasē ir stabilizējusies, tomēr pirmsskolas izglītības programmās pašvaldību izglītības iestādēs pēdējo trīs gadu laikā bērnu skaits turpina samazināties. Vislielākais bērnu skaita kritums pirmsskolā 5 – 6 gadus veco bērnu posmā ir Rīgā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, bērnu skaits samazinājies par 497, Daugavpilī par 108 un Jūrmalā par 94. Proporcionāli visstraujāk bērnu īpatsvars 5 – 6 gadīgo bērnu vecuma grupā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs ir audzis Zilupes novadā (+31,6%), Mērsraga novadā (+25%) un Nīcas novadā (+23%).

Dati liecina, ka turpinās migrācijas tendences uz reģionālajiem centriem un Pierīgas reģioniem. Tā, šogad skolēnu, tajā skaitā 5 – 6 gadus veco bērnu skaits visstraujāk pieaudzis Mārupes novadā (+11,9%) un Garkalnes novadā (+10%). Savukārt lielākais kritums vērojams Vecpiebalgas novadā (-16%), Rundāles novadā (-12,8%) un Raunas novadā (-12,1%).

22 Latvijas vidusskolās šajā gadā netika atvērta 10.klase, un šajās skolās 10.-12.klašu grupā kopā mācās tikai līdz 20 skolēniem. Lielā daļā vidusskolu (101) 10.-12.klašu grupā skolēnu skaits ir no 21 līdz 60 bērniem. Izglītojamo skaits un tā prognoze vispārējās pamata un vidējās izglītības programmās liecina, ka turpmākajos gados skolēnu skaits, lai arī nedaudz, bet turpinās kristies. Tas ir nopietns signāls pašvaldībām rūpīgi izvērtēt sava novada izglītības stratēģiju, lai nodrošinātu tādu skolu tīklu, kas ir gan resursu efektīvs, gan balstīts uz ekonomiskiem aprēķiniem un demogrāfiskajām prognozēm. IZM uzsver, ka institucionālā tīkla sakārtošana saistīta ar sākumskolas izglītības pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, bet vidējai izglītībai jābūt pieejamai reģionālajā līmenī.

Šis ir pirmais mācību gads, kad pedagogu algas tiek aprēķinātas pēc jaunā modeļa, kuru IZM izstrādāja kopā ar sadarbības partneriem. Šovasar valdībā apstiprinātais tiesiskais regulējums ir nopietns solis, lai uzsāktu pārmaiņas izglītības sistēmā, kuru mērķis ir kvalitātes celšana, mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības vides veidošana un pedagogu darba samaksas paaugstināšana, radot ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Skolēnu skaita izmaiņas novadā un skolā būtiski ietekmē pedagogu darba slodzi un atalgojumu, jo valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai tiek aprēķināta atbilstoši skolēnu skaitam pašvaldībā un tā, lai kvalitatīvi tiktu nodrošināta izglītības programmas realizācija.

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/