• Tweet

Aizvadītajā nedēļā Limbažos tika demontēts PSRS laika piemiņas akmens. Šai vietā tiks labiekārtota teritorija un uzstādīts 18 metru augsts Latvijas karoga masts. Par pieminekļa demontāžu Krievijas Federācija bija informēta, tāpēc nav saprotams Krievijas Ārlietu ministrijas “svētais” sašutums, izsūtītās notas un preses relīzes.

Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni, Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu. Demontētais piemiņas akmens tika izveidots okupācijas gados par godu PSRS jūrniekiem, kuri 1941. gada vasarā, sākoties karam starp PSRS un Vāciju, atkāpās Krievijas virzienā. Nonākot Limbažos, viņi nodarbojās ar marodierismu un nogalināja vairākus vietējos iedzīvotājus.

1941. gada 4. un 5. jūlijā latviešu nacionālie partizāni, kuri kaujās devās ar neatkarīgās Latvijas karogiem, uzsāka uzbrukumu Limbažos esošajām sarkanarmiešiem. Kaujas laikā dzīvību zaudēja aptuveni 46 jūrnieki, miliči un sarkanie gvardi, savukārt nacionālo partizānu pusē kaujās krita un par bez vēsts pazudušiem tika atzīti 12, ievainoti – 6, papildus tam kauju laikā bojā gāja 3 civiliedzīvotāji.

Pēc kaujas uz piecām dienām faktisko varu Limbažos atjaunoja Latvijas pilsoņi līdz brīdim, kad Limbažus okupēja Vācijas karaspēka vienības. Ir jāatzīmē, ka šai gadījumā runa nav par padomju karavīru cīņu pret nacistiskās Vācijas karavīriem. Šai gadījumā ir jārunā par slepkavām – okupantiem, kuri krita kaujās pret Latvijas pilsoņiem, kuri vēlējās atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku. Ņemot vērā, ka Krievijas Federācija atzīst Latvijas neatkarību, tad Krievijas pusei būtu jāsaprot, ka Latvijā nav vietas memoriālām būvēm, kuras ir veltītas cilvēkiem, kuri cīnījās pret Latvijas neatkarību.

Var tikai cerēt, ka kādu dienu Krievija spēs kritiski izvērtēt savu vēsturi, it sevišķi PSRS periodu, un neizmantos savu traģisko vēsturi propagandas cīņā. Lai Latvija būtu patiesi brīva, mums ķieģeli pa ķieģelim ir jānojauc vecā režīma paliekas un jāgodina savi varoņi, nevis sveši noziedznieki. Vēlos vēlreiz izteikt pateicību Daugavas Vanagiem par veikto darbu un ceru, ka viņu piemēram sekos daudzi.