Pilsonības akcija sasniegšot mērķi
Līdztekus peripetijām ap divvalodības referendumu nacionālo jautājumu Latvijā saasina arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Akcijas atbalstītāji ir pārliecināti: pilsonības akcijai esot reālas iespējas sasniegt mērķi, jo tā saistīta ar izmaiņām likumā, nevis Satversmē.
Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām sākusi parakstu vākšanu, lai ierosinātu referendumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem valstī dzīvojošajiem cittautiešiem. Pirmajā posmā jāsavāc 10 000 Latvijas pilsoņu paraksti. Ja tas izdosies, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būs jāorganizē otrais posms, kurā jāsavāc aptuveni 153 000 pilsoņu paraksti. Ja arī tas tiks izdarīts, sekos referendums.
Viena no organizācijām, kas pilsonības jautājumu aktualizē jau gadu desmitiem, ir partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kura pēc ilgiem parlamentārās darbības gadiem zaudēja pārstāvniecību 10. Saeimā. Tās līderis Jakovs Pliners atgādina, ka PCTVL ar iniciatīvu par plašāku pilsonības piešķiršanu nāca klajā jau pērnā gada rudenī un tieši septembrī aizsāktie procesi bijuši par pamatu tagadējai parakstu vākšanai. Ar to J. Pliners noliedz, ka jaunas kampaņas rīkošana ir atbildes reakcija uz centieniem izgāzt divvalodības referendumu. «Nedomāju, ka latvietim kļūst labāk no tā, ka viņa kaimiņš ir nepilsonis,» komentē politiķis. «Lielais nepilsoņu skaits pirmām kārtām ir kaitīgs pašai Latvijai. Tā ir lielākā mūsu valsts neatkarības gadu kļūda. Šie cilvēki nejūtas piederīgi valstij.» Tāpat J. Pliners atgādina: saskaņā ar likumdošanu divvalodības referendums, kas saistīts ar izmaiņām Satversmē, sasniegtu savu mērķi tikai tad, ja par grozījumiem balsotu vismaz puse no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 771 tūkstotis pilsoņu. Pilsonības jautājumu regulē likums, kura mainīšanai referenduma ceļā nepieciešams daudz mazāks atbalstītāju skaits. Tieši tāpēc akcijai esot daudz lielākas izredzes sasniegt mērķi.
Arī CVK pārstāve Kristīne Bērziņa apstiprina: lai referenduma ceļā mainītu kādu likumu, jābūt diviem nosacījumiem, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no vēlētājiem, kuri piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās, kā arī vairākumam balsotāju jābūt par izmaiņām. Tā kā
11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 469 vēlētāji, tad vienkārši aprēķini liecina: ja pilsonības jautājums tiks lemts referendumā, tas skaitīsies noticis pat tad, ja tajā piedalīsies tikai 458 235 pilsoņi. Savukārt izmaiņu veikšanai pilsonības piešķiršanas kārtībā pietiktu ar mazāk nekā 230 tūkstošiem balsu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk