Vēlas panākt, lai Saeimas deputātiem nebūtu iespējas balsojumos atturēties

Sabiedrības iniciatīva portāla “Mana Balss” gana populāra izrādījusies iniciatīva, ar kuru tās atbalstītāji vēlas panākt, lai Saeimas deputātiem nebūtu iespējas balsojumos atturēties. Tā nepilnu sešu mēnešu laikā savākusi 7059 no desmit tūkstošiem nepieciešamo parakstu.
Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem, norāda idejas virzītāji: “Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot “par” vai “pret” lēmumiem, bet arī “atturas”. Šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosinām to likvidēt. Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā — izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. “Atturēties” no lemšanas nozīmē būtībā atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā. Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja “atturēties” šo problēmu faktiski nerisina. Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot “atturas” būtībā ir tas pats, kas balsot “pret”. Satversmē rakstīts, ka Saeima “taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu”, tas ir, no visiem balsojošiem deputātiem absolūtam vairākumam ir jānobalso “par”. Līdz ar to, “atturas” balsis faktiski tiek pieskaitītas “pret” balsīm, un ir pat teorētiski iespējami tādi kuriozi, ka balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso “par”, bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir “atturējušies”.”
Prakse liecina, ka deputāti izmantot atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumus. Piemēram, 2011.gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu tāpēc, ka deputāti neatbalstīja kratīšanas veikšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojuma rezultāts par šo priekšlikumu bija šāds: “par” – 35, “pret” – 7, “atturas” – 37. Tātad “par” nobalsoja piecas reizes vairāk nekā “pret”, taču jautājumu izšķīra “atturībnieki”, kuri faktiski balsoja “pret”, bet slēpās aiz “atturas” mānīgās neitralitātes. Daudzos citos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nepastāv iespēja balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas parlamenta deputātiem ir iespēja balsot “atturas,” bet šis balsojums netiek skaitīts kopējā balsojumā un lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” attiecība.
Tiek ierosināts no Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikuma – “Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” – svītrot vārdus „vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar “par” balsu vairākumu vai noraidītu ar “pret” balsu vairākumu, un rezultātu nebūtu iespējams izkropļot ar maldinošo, izvairīgo “atturas” balsojumu.
Ja deputātiem būtu liegts balsot “atturas”, mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk