• Tweet

Neraugoties uz dažu dalībvalstu iebildumiem, Eiropas Savienība (ES) ekonomiskās sankcijas pret Krieviju pagarinās par vēl sešiem mēnešiem, vēsta laikraksts “Financial Times”.

Diplomāti bija bažījušies, ka šis solis varētu izraisīt asu politisko cīņu starp tādām valstīm kā Ungārija, Grieķija un Itālija, kuras iestājas par sankciju pārskatīšanu, un sankciju režīma saglabāšanas atbalstītājām Poliju un Baltijas valstīm.

Briseles amatpersonas gan norāda, ka diplomātiskais ceļš lēmumam ticis pavērts, kad mērenāk noskaņotās valstis nolēmušas plašākas diskusijas par sankcijām atlikt līdz decembrī paredzētajam ES līderu samitam.

Tomēr, lai arī notiek diskusijas, vai galīgo lēmumu pieņemt ES līderu samitā jūnija beigās, amatpersonas saka, ka gandrīz nav šaubu par sankciju pagarināšanu uz pusgadu.

Jau iepriekš par sankciju pagarināšanu brīdināja arī G7 līderu valstis – Lielbritānija, Itālija, Vācija, Francija, Kanāda, Japāna un ASV.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka G7 nav plānu atteikties no sankciju pagarināšanas pret Krieviju.

ES Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni vācu laikrakstam “Die Welt” atklāja, ka sankciju pastiprināšana gaida enerģijas, finanšu un aizsardzības jomu.

“ES valstij bija jāatceļ sankcijas tad, ja pilnībā tiek īstenots Minskas līgums. Līdz šim tas nav noticis,” intervijā sacīja Mogerīni.

Viņa atklāja, ka vienmēr valdījuši atšķirīgi viedokļi par dažiem sankciju politikas elementiem, bet neskatoties uz to, esot svarīgi, lai Eiropa saglabātu vienotību un izlemtu šo jautājumu kopā.

Kā zināms, plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Pagarinājums paredz sankcijas līdz 2016. gada 31. jūlijam. Eiropas Savienība vairākkārt ir norādījusi, ka atvieglos sankcijas pret Krieviju, kad tā īstenos Minskas līgumu, bet progress ir apstājies jau vairākus mēnešus. Maskava un Kijeva vaino vienu otru par nespēju turēties pie darījuma, kas ietver pašvaldību vēlēšanas austrumu Ukrainā, Kijevas kontroles atjaunošanu pār visu robežu ar Krieviju, un smago ieroču atsaukšanu no konflikta zonas.

Foto:falco/https://pixabay.com/en/users/falco-81448//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/