• Tweet

Veselības ministrija (VM) iecerējusi valsts zāļu aģentūrā reģistrēt šeit tirgotās medicīnas iekārtas un par to ik gadu iekasēt maksu. Ministrija apgalvo, ka tas tiks darīts pacientu drošībai. Esot bijuši gadījumi, kad saņemtas sūdzības, taču nav bijis iespējams izsekot, kas nekvalitatīvās preces ražojis. Medicīnas iekārtu tirgotāji ir nepatīkami pārsteigti par ministrijas ieceri un sauc to par slēptu nodokli. Ikgadējā reģistrācijas maksa attiektos ne tikai uz rentgena aparātiem un monitoriem, bet arī uz vienreizējiem steriliem instrumentiem, ko slimnīcas iepērk lielā skaitā. Izplatītāji draud ar cenu celšanu, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Par ministrijas plāniem ieviest ikgadēju reģistrācijas maksu medicīnas ierīcēm viens no šādu preču izplatītājiem uzzināja nejauši. Latvijas kompānija Medilink slimnīcām piedāvā līdz pat 20 tūkstošiem Eiropā ražotas dažādu nosaukumu preču. Lielu daļu tagad firmai būs jāreģistrē valsts zāļu aģentūrā un par to ik gadu jāmaksā .

Grozot Ministru kabineta noteikumus, veselības ministrija prasīs tirgotājiem reģistrēt ne tikai diagnostikai ierīces, bet šļirces, skalpeļus un citas preces, ko slimnīcas lielā skaitā izmanto katru dienu.

“Medicīniskā ierīce ir viss, ko izmanto medicīnā – šprice ir medicīniskā ierīce, salvetīte ir medicīniskā ierīce, pincete ir medicīniskā ierīce, katetrs ir medicīniskā ierīce,” skaidro SIA „Medilink“ valdes priekšsēdētājs Jānis Stašulāns.

Pirms iestāšanās ES Latvijā tirgotās ierīces bija jāreģistrē Tehnoloģiju aģentūrā un tā izsniedza sertifikātu, kas ļāva preci droši piedāvāt slimnīcām. Kopš esam pilntiesīga savienības dalībvalsts, kārtība ir mainījusies. Aģentūra likvidēta, ražotājs preci reģistrē savā valstī, to ievieto Eiropas medicīnas preču reģistrā jeb EUDOMED un tās marķē ar “CE” atbilstības marķējumu. Bez tās nevienu ierīci nevienā Eiropas valstu slimnīcā tirgot nevar. Medicīnas tehnoloģiju tirgotāju asociācija veselības ministrijas ieceri par nacionāla mēroga maksas reģistru sauc par birokrātisku un nevajadzīgu slogu.

Medicīnas tehnoloģiju tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Sprinģis norāda, ka tas dublē un tas ir mākslīgi izraisīts. “Es domāju, ka šeit ministrijas doma ir iegūt papildus naudu budžetam.Tas ir slēpts papildus nodoklis mums visiem, tiem, kas saskaras ar medicīnas pakalpojumiem, jo medicīnas ierīces paliks dārgākas, tas arī viss,” uzskata Sprinģis.

Piemēram, šādas traheostomas gadā vajadzīgas vien 50 Latvijas pacientiem. Viena tās cena ir ap 60 eiro. Ja par šīs preces reģistrēšanu būs jāmaksā, traheostomas cena attiecīgi augs un pacientiem tā kļūs dārgāka.

“Es zvanīju kolēģiem uz Lietuvu, viņiem joprojām tas ir bezmaksas pakalpojums, viņi to novērtēja kā postpadomju atraudziņu. Katra valsts cenšas lāpīt budžetu ar dažādiem līdzekļiem. Ja mēs to vēlamies veikt ar sociāli maznodrošinātu un slimu cilvēku palīdzību, nu, diemžēl,” saka Stašulāns.

Asociācija apgalvo, ka Latvijas tirgū patlaban vidēji ir 100 tūkstoš dažāda nosaukuma medicīnas ierīču. Ja par katras reģistrāciju jāmaksā 100 eiro, tas valsts zāļu aģentūrai veidotu 10 miljonu ieņēmumus gadā. Asociācija pārmet ministrijai, ka ministru kabineta noteikumu projekts virzīts slepeni.

Tikmēr veselības ministrs Guntis Belēvičs skaidro, ka par medicīnas ierīču maksas reģistrācijas plānu viņa rīcībā informācijas nav. Pēc divām dienām ministrs Belēvičs par plānu ir informēts, bet saka, ka iekasēs daudz mazāk. Ierīces reģistrācijas maksa vajadzīga vienīgi datu bāzes uzturēšanai un aprēķināts, ka pietiktu ar 150 tūkstošiem eiro. Detaļās ministrs neieslīgst, un aicina to komentēt Zāļu valsts aģentūras direktoram.

“Man ir tiešām pamats domāt, ka šo trauksmi ceļ tie, kuriem tiks atrauta peļņa, līdzīgi, kā tas bija neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu gadījumā. Ieguvēji būs pilsoņi, ierīces būs drošākas, tās būs atsaucamas un izsekojamas, uzlabosies izsekojamība un patērētājiem nekas dārgāks nekļūs, gluži otrādāk, valsts veselības aprūpes pakalpojumiem nauda tiks būtiski ietaupīta,” mierina Belēvičs, piebilstot, ka par konkrētām detaļām attiecībā uz medicīnas ierīču reģistrāciju vēlams vērsieties pie tiem, kuri zina – cilvēks ar vislielāko kompetenci jautājumos par medicīnas ierīcēm mūsu valstī ir tieši šīs aģentūras vadītājs Svens Henkuzens.

Svens Henkuzens Zāļu valsts aģentūru vada pusgadu. Viņš apgalvo, ka jaunā kārtība domāta vairāk vidēja un augsta riska ierīcēm. Piemēram, par implantiem pēdējos trijos ar pusi gados saņemtas 43 sūdzības. Mēs nebūšot vienīgā valsts Eiropas savienībā, kas uztur šādu nacionālo reģistru un tas viss pacientu drošības dēļ.

“Mums vajag nodrošināt tirgus uzraudzību. Mums vajag skaidru informāciju par to, ka, ja ir sterilais plāksteris, kurš ir nedrošs, kurš nesasniedz efektu, ko viņš uzdod par esamu, kad viņš tiek pārdots, tad mums ir pienākums šādu ierīci atsaukt no tirgus, tad mums ir jāzina vai tā ir tirgū, vai nav. Lai kāds pacients, aizejot uz aptieku, nopērk šo plāksteri, nenopirktu ierīci, kas, faktiski ir nedroša un neefektīva,” skaidro Henzukens, norādot, ka tā sauktais “slēptais nodoklis” būs asociācijai papildus slogs, bet daudz lielāks ieguvums būs visai pārējai sistēmai. Domājot valstiski, daudz lielāks ieguvums būs ārstniecības iestādēm, pacientiem un cita starpā arī Latvijas ražotājiem.

Slimnīcās jau tagad var izsekot, no kurienes iepirktas ierīces, kas ir tās piegādājis – stāsta slimnīcu biedrības vadītājs. Tāpat labi strādā sistēma, kādā drošības nolūkos nedrošās ierīces no tirgus atsauc. Jevgēņijs Kalējs pieļauj, ka reģistrācijas maksas ieviešana ierīcēm sadārdzinās slimnīcu izdevumus. Tehnoloģijām un ierīcēm slimnīcas gadā jau tagad tērē 25 miljonus eiro.

“Jebkurā gadījumā jebkurš cenu palielinājums veselības aprūpē radīs kādus nepatīkamus brīžus mūsu pacientiem. Mēs esam ar mieru reģistrēt pilnīgi visu arī automašīnu krāsu un ķieģeļu izmēru, ja par to kāds maksā. Bet , vai tas ir vajadzīgs un tas ir pacientu interesēs, to gan mēs nevaram apgalvot,” norāda Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.

Ministru kabineta noteikumu projektā ierakstīts, ka jaunajam reģistram nebūs ietekmes uz valsts budžetu un valsts zāļu aģentūras administratīvās izmaksas nepieaugs. Līdz noteikumu pieņemšanai valdībā, veselības ministrijai ir iespēja to pierādīt.

Foto:frolicsomepl/https://pixabay.com/en/users/frolicsomepl-54573//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/