• Tweet

Šodien aprit divi gadi kopš Krievija pretlikumīgi anektēja Krimu un Sevastopoli. Ar šo notikumu sākās Krievijas uzbrukums Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, un vairāku gadu desmitu laikā tas ir spilgtākais ANO Statūtu, starptautisko tiesību aktu un galveno dokumentu, kas nodrošina drošību Eiropā, piemēram, Helsinku Nobeiguma akta un Parīzes Hartas pārkāpums, publiskā vēstulē paziņojuši Baltijas valstu un ziemeļvalstu ārlietu ministri, starp kuriem ir arī Latvijas Edgars Rinkēvičs.

“Kopš tā brīža cilvēktiesību pārkāpumu skaits Krimā ir būtiski palielinājies. Krimas iedzīvotājiem tiek uzspiesta Krievijas pilsonība. Plaši tiek ziņots par ukraiņu un tatāru spīdzināšanu un pakļaušanu vardarbībai. Tiek apspiesta ukraiņu valoda, kā arī ierobežota plašsaziņas līdzekļu vārda brīvība. Gandrīz visi Ukrainas televīzijas kanāli ir bloķēti un aizstāti ar Krievijas kontrolētajiem kanāliem. Pretlikumīgi veiktā režisora Oļega Seņcova un aktīvista Aleksandra Koļčenko aizturēšana ir spilgts piemērs Krievijas īstenotajai vārda brīvības apspiešanai Krimā,” teikts vēstulē, kuru parakstījis Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs, Dānijas ārlietu ministrs Kristians Jensens, Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda, Somijas ārlietu ministrs Timo Soini, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Antans Linkevičs un Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma.

Kā uzsvērts, visievainojamākā un visvairāk ietekmētā grupa Krimā joprojām ir Krimas tatāri – šīs tautas pagātnē netrūkst ciešanu un vajāšanas. Krievijas de facto iestāžu vajāšanas dēļ Krimas tatāru televīzijas stacija ATR bija spiesta pārcelties uz Kijevu. “Krimas tatāru valodas lietošana tiek ierobežota. Krimas tatārus vajā un patvaļīgi arestē par šķietamu dalību teroristu organizācijās. Krievijas ieceltais Krimas prokurors nesen ir pieprasījis Medžlisa (Mejlis), 1991. gadā izveidotās Krimas tatāru tautas sabiedriskās izpildinstitūcijas, darbības aizliegumu ar mērķi pasludināt to par ekstrēmistu organizāciju. Bieži tiek ziņots par arvien jauniem vārda un uzskatu brīvības, kā arī ticības brīvības tiesību pārkāpumiem. Īpaši satraucoši ir ziņojumi par piespiedu pazušanām un slepkavībām, par kuru izdarīšanu aizdomās tiek turētas Krievijas de facto iestādes”.

Kā norāda ministri, Krima nav aizmirsta un uzsver, ka Krievijai jāuzņemas atbildība par nodarīto. Krimas tatāriem un citiem Krimas iedzīvotājiem, kurus ir skārusi Krievijas īstenotā apspiešanas politika, nepieciešams atbalsts.

“Pieminot Krimas pretlikumīgās aneksijas gadadienu, mēs vēlreiz apliecinām mūsu nezūdošo atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai un suverenitātei visā tās teritorijā. ES īstenotā Krimas aneksijas neatzīšanas politika ir skaidrākais un efektīvākais mūsu atbalsta izrādīšanas veids. ES ir ieviesusi produktu, kas tiek ražoti Krimā, importa aizliegumu, tā ir arī aizliegusi ieguldījumu veikšanu un noteiktas kategorijas preču un pakalpojumu eksportu uz Krimu. ES sankcijas jo īpaši skar Krievijas uzņēmumus, kas darbojas Krimā; sešdesmit personām, kuras ir iesaistītas šo teritoriju pretlikumīgajā aneksijā, ir liegta ieceļošana ES un to aktīvi ES ir iesaldēti.

Tomēr mēs nedrīkstam zaudēt modrību. Sadarbojoties ar citām valstīm, kas ir sekojušas ES paraugam, piemēram, Norvēģiju, Islandi, ASV, Kanādu, Austrāliju u. c., mums pastāvīgi un nepārprotami jāapliecina nelokāma starptautisko tiesību aktu un Eiropas drošības pamatprincipu ievērošana. Ja Krievijas darbības paliktu nesodītas, mēs ļautu vaļu vēl lielākai nestabilitātei un starptautisko tiesību aktu ignorēšanai, jo nākamos agresorus vairs nebaidītu šādas rīcības sekas. Tādējādi ES Krimas aneksijas neatzīšanas politika un sankcijas regulāri jāpārskata, lai nepieļautu nepilnības, novērstu iespējas tās apiet un pārliecinātos, ka tās efektīvi darbojas. Sankcijas turpināsies tik ilgi, cik ilgi turpināsies pretlikumīgā Krimas aneksija”.

Foto: marc valdener / https://www.flickr.com/photos/valdenermarc/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/