• Tweet

Nākamo divu gadu laikā jāizdara viss, lai 2018.gadā jaunizveidotais obligātās veselības apdrošināšanas modelis varētu jau pilnvērtīgi darboties, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē trešdien sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Viņš stāstīja, ka darba grupas apzinās iespējamos veselības finansēšanas modeļus Latvijā, ko lūgs izvērtēt Pasaules veselības organizācijai. Koncepcija ir jāiesniedz līdz 1.jūlijam.

Lēmums, kādu finansēšanas modeli Latvijai ieviest, būs jāpieņem valdībai.

Tāpat ministrs deputātus informēja, ka šogad veselības nozarei izdevies piesaistīt no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā pāri palikušo finansējumu, to novirzot slimnīcām. Ja nebūtu šā finansējuma, starpība būtu slimnīcām bijusi jānopelna, kas nozīmētu medicīnas pakalpojumu sadārdzinājumu.

Nozarē arī tiekot strādāts, lai optimizētu pakalpojumu sniegšanu, novēršot pakalpojumu dublēšanos un optimizējot pacientu nosūtīšanu uz pakalpojumiem. Ietaupīto finansējumu tad varētu novirzīt rindu mazināšanai uz citiem pakalpojumiem, klāstīja Belēvičs.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka pirms ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, likumā ir jānosaka, ko ietver valsts finansētā veselības aprūpe un kuras iedzīvotāju grupas no pacientu iemaksas ir atbrīvojamas.

Viņš arī vērš Saeimas un Ministru kabineta uzmanību, ka, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, iedzīvotāju nodokļu nasta pieaugs.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāji nodokļos maksās vairāk, līdz ar to valstij ir jādod precīzas garantijas un pārliecība, ka valsts pakalpojums būs pieejams noteiktā termiņā.

“Ja vispirms sāk plānot obligāto veselības apdrošināšanu, bet pašu veselības aprūpes sistēmu nesakārto, tā pēc būtības ir tautas tracināšana, jo nav skaidrs pamatu pamatos, ko nodrošina valsts, bet kas būs katras personas ziņā,” uzskata Jansons. Viņš piebilst, “ka tas ir skaidrs signāls, ka grib iet vieglāko ceļu un atkāpties no iepriekš solītā.”

Foto: https://www.flickr.com/photos/negativz/2866066390/ / https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/