• Tweet

Guntis Belēvičs ir veselības ministrs no 2014.gada novembra, kad apstiprināja Laimdotas Straujumas valdību. Viņa uzstādījums, ienākot valdībā, bija reformas. Kā pirmo politiķis reformēt pieteica sfēru, kur līdz šim bija pats saimniekojis – farmāciju. Starptautiskās rekomendācijas šādas reformas Latvijai neprasīja un trūkst ziņu, vai reforma ir noslēgusies ar zāļu cenu samazināšanos. Toties KNAB šīs reformas sakarā Belēviču ir saucis pie atbildības par interešu konfliktu, jo par reformas konsultantu viņš pieaicināja savu dēlu, kuram, aizejot politikā, bija uzticējis biznesu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Līdztekus Belēvičs ieviesa sabiedrībā populāru, bet veselības sistēmai kritisku iniciatīvu. samazināja pacientu līdzmaksājumus slimnīcās. No 13,5 līdz 10 eiro par gultas dienu un no 42 līdz 31 eiro par operāciju. Veselības budžetā palika vēl mazāk naudas.

Šogad Belēvičs izlēma, ka jāpiespiež slimnīcas izmeklēt vairāk pacientu esošo kvotu ietvaros. Redzot, ka pie privātajiem veselības pakalpojumu sniedzējiem nokļūst vairāk pacientu un ka vairākas publiskās veselības iestādes neizpilda valsts kvotas, ministrs secināja – notiek ļaunprātīga pacientu novirzīšana. Tādēļ apturēja līgumu slēgšanu ar slimnīcām par valsts naudas piešķiršanu.

“Tas bija tas iemesls, kāpēc vēl aizvien gada summa, par ko NVD sniegs pakalpojumus slimnīcām, nav zināma. Mums ir jātiek skaidrībā, kas tas ir par iemesliem, kāpēc pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, gadu no gada iznāk tā, ka valsts apmaksātais pakalpojums publiskajā sektorā, tātad pašvaldību slimnīcās un valsts slimnīcās samazinās, bet privātajiem pieaug. Un mēs vienkārši redzam, ka šāda normatīvā akta rezultātā pakalpojumi ne tikai pāriet privātajā sektorā uz privāto sektoru, bet viņi arī pārceļas no perifērijas uz Rīgu,” skaidro Belēvičs.

Belēviča jaunradei atstāt slimnīcas neziņā, cik tām dos naudu tikpat radoši atbildēja Austrumu slimnīca, kuras paspārnē ir Latvijas Onkoloģijas centrs. Tas sadalīja iepriekšējā gada kvotu pa mēnešiem un izsludināja īso pieteikšanos. Lēmums vēža slimniekos izraisīja paniku un tie saskrēja Onkoloģijas centrā bailēs, ka netiks pie dzīvībai vajadzīgajiem izmeklējumiem.

Cilvēki tika padarīti par ķīlniekiem Belēviča un slimnīcas attiecību kārtošanā. Onkoloģijas centra vadītājs atzīst, ka tā bija kļūda. Bet nu kas izdarīts, izdarīts, tagad nākamais cilvēku pieplūdums gaidāms 21.martā.

“No kļūdām, protams, ka mācās. Tāpēc es saku, ka mēs tagad skatāmies, kā labāk veikt šo procesu, mēs atvērsim to nākošo pierakstu, es nevaru pateikt, bet marta beigās, kad mēs atvērsim atkal pierakstu, ja, un tad es saprotu, ka tas būs pieraksts uz visu gadu,” norāda Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš.

Kvotu problēmu Onkoloģijas centrs risina radoši un tos pacientus, kuriem izmeklējumus vajag ātrāk, vienkārši liek slimnīcā, lai gan īsti tam nepieciešamības nav. Viņus neārstē, bet tikai izmeklē.

“Un, tad, ja ir vajadzīga precizēšana, tad mēs ļoti nākam pretī. Jo stacionārā to varētu izdarīt ātrāk. Protams, ka būtu ļoti skaisti, ja pacients atnāk pie ķirurga uz pieņemšanu, viņam ir jau gatava mapīte. Lūk, man ir kuņģa vēzis, man ir datortomogrāfija. Te man ir viss tas un mēs viņu smuki ierakstam rindā, izplānojam operāciju. Bet mums bieži jādara, ka mēs paņemam pacientu, lai tas process notiktos ātrāk, stacionārā nepieciešamos papildus izmeklējumus ņemam stacionārā,” skaidroja Krūmiņš.

Vēža slimnieku atbalsta organizācijā “Dzīvības koks” uzskata, ka pirms jaunām grandiozām reformām, būtu vēlams īstenot līdz galam vēl nepabeigtās, piemēram, ieviest e-veselību, kurai no Eiropas struktūrfondiem piešķirti 7 miljoni eiro. Ja informācijas aprite veselības jomā notiktu digitāli, tad vēža slimnieki internetā varētu pierakstīties uz izmeklējumiem tur, kur to var izdarīt visātrāk. Un pašiem nevajadzētu apskraidīt vai apzvanīt slimnīcas, lai otrā galā izdzirdētu, ka beigušās kvotas un esat laipni gaidīti pēc gada.

“Tad, kad cilvēkam kāds ir teicis, ka viņam šo izmeklējumu vajag, tad viņam tā panika vai tas histērija par to, ka nevar dabūt to, ko vajag, nu tas liekas vienlīdz ar kaut kādu tādu, nu, kā to pateikt, nu liekas, ka katra nokavētā diena, tas ir drauds dzīvībai,” norāda organizācijas “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe.

Par veselības apdrošināšanu ir spriests kopš 2001.gada. Bijušas vairākas koncepcijas. Ar tām nāca klajā politiķi Āris Auders un Einars Repše. Pie ieceres atgriezusies arī Māra Kučinska valdība. Tomēr nu izrādās, ka arī šajā jautājumā ministram reformatoram nav plāna. Veidošot divas darba grupas, jo nav skaidrs, vai jāievieš apdrošināšana vai vienkārši jāpārdala vairāk naudas no esošā budžeta.

“Bet tas ir diena un nakts. Valsts dod naudu vai paši cilvēki maksā. Jūsu jautājums skan, vai mēs stāvam ceļa krustcelēs, iet pa kuru ceļu. Tātad vai nu mēs noticam, ka valsts nākamos piecus gadus veselībai spēs atvēlēt 120 miljonus katru gadu ne mazāk no nodokļu maksātāju naudas. Ja mums tāda pārliecība būs, tad mēs iesim pa labi, bet, ja mums tāda pārliecība nebūs, tad varbūt jāiet pa kreisi un jārunā par nodokļu politikas maiņu,” norāda Belēvičs, piebilstot, ka par konkrētiem modeļiem mēs varēsim runāt tad, kad šie modeļi būs izkristalizējušies un apspriešanai nodoti. Šobrīd mēs sakām atklāti, ka mēs esam krustcelēs.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/