Serbija ar Eiropas Savienību uzsāk iestāšanās sarunas
Serbija pirmdien uzsāka sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par Serbijas iestāšanos 28 valstu savienībā. Šī tikšanās notika aptuveni divus gadus pēc tam, kad Serbija oficiāli uzsāka pievienošanās sarunas, ziņo raidsabiedrība “Reuters”.
Starpvaldību konferencē Briselē tika atklāta sarunu 35. sadaļa par Belgradas attiecību normalizēšanu ar Kosovu un 32. sadaļa par finanšu kontroli. Serbija neatzīst savas bijušās provinces Kosovas suverenitāti, un tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas atzinusi tikai daļa no ANO dalībvalstīm. Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Serbijas iestāšanās sarunu sākšanās ir daļēji saistīta ar Eiropas migrācijas krīzi, jo Serbija ir svarīgs posms Balkānu migrācijas maršrutā, kuru šogad šķērsojis ievērojams migrantu skaits. Lielākoties migrantu mērķis ir doties tālāk – uz Eiropas ziemeļiem un rietumiem.
Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs pirmo sarunas nodaļu atklāšanas priekšvakarā sacīja, ka Serbija ir pilnīgi gatava šīm pārrunām un izteica vēlmi pabeigt sarunas līdz 2019. gada beigām.
Jaunākās ES dalībvalsts Horvātijas sarunas ar ES ilga aptuveni sešus gadus, savukārt Melnkalne sarunas uzsāka 2012. gadā, un līdz šim ir atvērtas aptuveni 20 sarunu nodaļas.
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālāk
Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālāk
Par NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālāk
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālāk
Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālāk
FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk
Ārlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālāk
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālāk
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk