• Tweet

No 8. janvāra līdz 13. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma Pētera Sidara personālizstāde “Tveramā kustība”.

Mākslinieks Pēteris Sidars allaž tiecies paplašināt savu radošo darbības lauku. Strādājot neparastākās tehnikās un izmantojot atšķirīgus materiālus, viņš spējis saskatīt jaunas dimensijas. Autora uzdrīkstēšanās pievērsties it kā nesavienojamu lietu sintēzei jau sen ļāvusi uzdot daudzus mūžīgos jautājumus par mākslas jēgu, mākslas darbu unikalitāti, pieredzes nozīmi. Eksperimentējot ar šķietami prozaiskiem notikumiem un ikdienas lietām, dabas formām un struktūrām, priekšmetiem un telpas fragmentiem, kas ir nošķirti no apkārtējās vides informācijas un tādējādi pārvērsti par abstraktām formām, mākslinieks glezno, strādā ar objektiem, veido instalācijas. Darbos izmantoti pazīstami, pirmajā brīdī pat mulsinoši materiāli – silikons, stikls, plastmasa, karstlīme un visdažādākie dabas priekšmeti, taču uzmanības centrā vienmēr paliek krāsa, forma un struktūra.

Pēteris Sidars labprāt strādā pie vienotu darbu kopuma, kur katrs atsevišķs artefakts kļūst par fragmentu izvērstā instalācijā. Personālizstādes “Tveramā kustība” ekspozīcijā dominē vērienīgs laminētais gleznojums “Plūsma”, darbi no sērijas “Fraktāļi” un vēl daži objekti. Gleznas uz audekla, koka, ruberoīda un plastikāta, objekti un instalācijas radītas no rūpnieciskiem nelikvīdiem un visa, kas atbilst autora iecerei, paverot vizuālo asociāciju plūsmas. Tieši no mākslinieka urdošās zinātkāres tapušas interesantas vīzijas par krāsām – spēcīgi, kontrastējoši toņi organizē formu, bet nav mākslas darba būtiskākais elements. Īpašai sistēmai pakļautas izteiksmīgi līkumojošas līnijas un laukumi, kas efektīgi veido kustības iespaidu, formu un nokrāsu transformāciju – it kā rotaļāšanos, reizēm radot neesošas telpas un lietu ilūziju, vidi, kurā skatītāju apņem poētiskas un sirreālas sajūtas. Ieraudzīts negaidītā kontekstā un pārtulkots citādā vizuālā valodā fakts, detaļa vai priekšmets iegūst jaunas nozīmes. Šajā ekspozīcijā atklājas kaut kas no filozofiskām dīvainas bezgalības dziļumos un reālā eksistencē tvertām sajūtām.

Pēteris Sidars (1948) ir tekstilmākslinieks, kura radošās darbības lauks ietver dažādas jomas – tekstilmākslu, instalācijas, objektus. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1964–1967; 1969–1972), turpinājis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (1973–1978). Vairāku profesionālo organizāciju biedrs: Latvijas Mākslinieku savienība (1981), ALMA/ASV (1990), FITMA/ Taivāna (2007) u.c.

Kopš 1976. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, sarīkojis virkni personālizstāžu Latvijā, piedalījies nozīmīgās starptautiskās konkursizstādēs, konferencēs un simpozijos Itālijā, Polijā, Beļģijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā, ASV, Ķīnā u.c.

Autora darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.