Pavļuts: Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīga ir eirozonas stabilitāte
Latvijas ekonomikas turpmākajam atkopšanās procesam un izaugsmei izšķiroši svarīga ir stabilitāte eirozonā, pirms šonedēļ Briselē gaidāmās Eiropadomes sanāksmes uzsver Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
„ES un arī Latvija nevar atļauties tālāku krīzes eskalāciju eirozonā, kas apdraudētu tās pastāvēšanu nākotnē. Atsevišķi politiķu paziņojumi vairs nespēj nodrošināt investoru uzticību eirozonai ilgtermiņā, tāpēc, lai Eiropa pārvarētu parādu krīzi, nepieciešama skaidra un izlēmīga rīcība. Eiropas līderiem ir jāpiedāvā ilgtspējīgi risinājumi, kas atjaunotu uzticību un nodrošinātu turpmāku stabilitāti. Vienlaikus ir jārod balanss starp stingrāku fiskālo politiku un nepieciešamību nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Ticu, ka, kopīgi strādājot, Eiropai ir visas iespējas no krīzes iziet daudz spēcīgākai, ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai, nekā tā bijusi līdz šim. Pasaule strauji mainās un arī ES ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Šī ir laba iespēja to izdarīt. Protams, 27 valstīm nav viegli vienoties par turpmāko ceļu, bet tieši krīzes situācija var būt iespēja izveidot jaunu ilgtspējīgāku darbības modeli,” norāda D.Pavļuts.
Viņš atzīst, ka patlaban eirozona saskaras ar nozīmīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, kuru veiksmīgs un iespējami ātrāks risinājums nenoliedzami ir arī Latvijas interesēs. Patlaban Latvija uz ES valstīm eksportē vairāk nekā 72% no kopējā eksporta apjoma, tostarp uz eirozonas valstīm aptuveni 35%. Tāpēc nevar nenovērtēt to ietekmi, ko nestabilā situācijā un ekonomikas bremzēšanās eirozonā, varētu atstāt uz Latvijas eksporta apjomiem, kuru pieaugums šogad nodrošinājis arī mērenu iekšējā tirgus aktivizēšanos.
Vienlaikus D.Pavļuts uzskata, ka Latvija nevar gaidīt tikai uz lēmumiem ES, bet ir jāturpina apņēmīgi pildīt arī savi mājasdarbi, lai radītu priekšnoteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, stabilitātei un prognozējamībai, kas veicinātu kopējo ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā nozīmīgi būs arī valdības turpmākie lēmumi nodokļu politikā, lai jau no 2013.gada varētu īstenot valdības deklarācijā paredzēto darbaspēka nodokļu samazināšanu atbilstoši iepriekš izstrādātam un ar sadarbības partneriem saskaņotam plānam.
Vēl par tēmu:
Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālāk