• Tweet

Saeima lēmusi vēl vairāk paaugstināt prasības bāriņtiesu amatpersonām, neskatoties uz to, ka jau tagad piesaistīt profesionāļus darbam šādās iestādes ir ļoti grūti. Šādi grozījumi bāriņtiesu likumā, iespējams,  kaitēs bāriņtiesu darbam, ziņo LTV raidījums “De Facto”.

Pēc pieciem gadiem spēkā stāsies jauni likuma grozījumi, kas paredz prasību paaugstināšanu bāriņtiesu amatpersonām – bāriņtiesu locekļiem jābūt vismaz bakalaura grādam, savukārt priekšsēdētājiem un vietniekiem vismaz maģistram. Šobrīd 40 % Latvijas bāriņtiesu darbinieku šādas izglītības nav.

“Darbs tiešām ir nepateicīgs, iedzīvotāju mums ir palicis maz, jo ļoti daudzi ir izbraukuši – tieši izglītotāko iedzīvotāju daļa ir izbraukusi, palikuši tie, kas nekur nebrauks. Ar tām riska ģimenēm strādājam mēs,” stāsta Viļakas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Anita Upīte.

Viļakas bāriņtiesas pārstāve stāsta, ka daudzi šo darbu būtu labprāt pametuši jau sen, taču citu darba iespēju tuvākajā apkārtnē nav.

Pēc Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, šogad trūkumi darbā ir konstatēti teju piektdaļai Latvijas bāriņtiesu. Pārsvarā iestādēm pārmet novēlotu bērnu izņemšanu no nelabvēlīgām ģimenēm, nepienācīgu riska ģimeņu uzraudzību un tiesas savlaicīgu neiesaistīšanu. Taču pirms likuma grozījumu pieņemšanas nav veikta bāriņtiesu trūkumu analīze vai pētījums, kas atklāj patieso kļūdu iemeslu.

Pagaidām Latvijā nav nevienas izglītības programmas, ka būtu tieši vērsta uz bērnu tiesību aizsardzību.

“Viens ir grāda prasīšana, otrs – izglītības piepildījums. Vai cilvēks, pabeidzot arī maģistra studijas, ir ieguvis būtiski augstāku kvalifikāciju savā konkrētajā darbā,” vērtē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.