• Tweet

Mums nevajag ģenētiski modificētu pārtiku, lai pabarotu pasauli, izteicies Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs.

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) lēmumu atļaut dalībvalstīm pašām pieņemt lēmumu, vai stingrāk ierobežot vai pavisam aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, arī Krievija arvien stingrāk paudusi savu nostāju par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) aizliegšanu.

Krievijā aizliegusi ĢMO, pamatojoties ar to, ka ka dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēnu palīdzību, ir bīstami cilvēku veselībai un videi. Tomēr daudzi zinātnieki iebilst ierobežot to izmantošanu, uzstājot, ka ĢMO tiek izmantoti vairākus gadus un ir pilnīgi droši.

Visvairāk ĢMO aizliegšanai pretojas ASV, kur vairāk nekā 9% no kukurūzas, sojas un kokvilnas ir ĢMO un patērētāji, šķietami, ir diezgan iecietīgi pret modificētās pārtikas izmantošanu. ĢMO aizlieguma kritiķi norāda, ka ir smieklīgi mēģināt mazināt ĢMO kaitējumu, uzsverot, ka risks ir relatīvs. Tiek apgalvots, ka pat, ja glifosāts izraisa vēzi mums nevajadzētu pārtraukt tos lietot.

Tikmēr 12. Starptautiskajā “Zinātnes un tehnoloģijas sabiedrības” forumā, kas norisinājās Kioto, Japānā, Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs paziņoja, ka nav nepieciešama ģenētiski modificēta pārtika, lai pabarotu pasauli.

“Lai nodrošinātu planētas iedzīvotājus ar pārtiku, nav nepieciešams izmantot ģenētisko modifikāciju tehnoloģiju,” sacīja Dvorkovičs.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir pret šīm tehnoloģijām un valdība nav gatava tās izmantot, lai audzētu šādus produktus.

“Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir investīcijas lauksaimniecības nozarē,” uzsvēra ministra vietnieks, norādot ka krievi jau ir parādījuši to, kā ar maza apjoma bioloģiskajām saimniecībām var pabarot pasauli.

Jau vēstīts, ka kopumā 19 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm oficiāli iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā savā teritorijā.

Ģenētiski modificētu kultūraugu kultivēšanu savā teritorijā ir pilnībā aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Malta un Slovēnija.

Savukārt atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, aizliegušas kultūraugu audzēšanu atsevišķos reģionos.

Eiropas valstu aizliegumam pievienojusies arī Krievija.