• Tweet

Ministrijās šobrīd moderni kļuvis gandrīz visus tēriņus piesaistīt valsts drošības stiprināšanai. Lai pret tiem būtu grūtāk iebilst. Sākot ar algām ugunsdzēsējiem, pastniekiem, dzelceļniekiem un cietumu uzraugiem, beidzot ar ceļu būvi, pasta piegādēm un skolotāju algu reformu un iespējamu minimālās algas celšanu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Labklājības ministrs Uldis Augulis: “Mūsu priekšlikumi bija – vai nu mēs saglabājam to kāda ir esošā situācija 360 eiro, vai nu paceļam līdz 367 eiro, vai paceļam līdz 375 eiro.”

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis: “Budžeta kontekstā mēs prasām iet straujākiem soļiem uz 2% sasniegšanu, lai 2018.gadā mēs sasniegtu 2%.”

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss: “Mums ir hronisks finansējuma trūkums. Tā kā es neredzu kur ar vieglu roku būtu iespējams atteikties no kādas programmas.”

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile: “Mēs runājam par 9,7 miljoniem šogad un attiecīgi 3 reizes vairāk nākamajā gadā. Ir rezervēti 3 miljoni šogad. Bet, protams, man ir jāmin, ka es saprotu situāciju, kāda var veidoties valstī ņemot vērā arī dažādus ārpolitikas riskus un ir jāsaprot, ka izglītības sistēma dzīvo kopējā telpā. Mēs neesat atrauti ne no situācijas Latvijā, ne pasaulē.”

Kā atrisinājumus visiem tēriņiem ministri min ēnu ekonomikas apkarošanu. Tomēr vairāki labi iecerēti plāni ir iestrēguši. Piemēram, Finanšu ministrija vēl pagājušajā gadā lūdza Saeimas deputātus reformēt Komerclikumu, lai neļautu nodokļu krāpniekiem izmantot firmas, kas slēpšanās nolūkos reģistrētas uz fiktīvu ārvalstnieku vārdiem. Ārzemniekam personīgi būtu jāierodas Uzņēmumu reģistrā – tāds bija ministrijas ieteikums. Šī gada budžetā ieplānoti 6 miljoni eiro, ko bija iecerēts iekasēt labojot šo likuma robu. Saeimas deputāti iebilda.

“Droši vien, ka Finanšu ministrija teiks, ka Budžeta komisija nav izdarījusi savu darbu un savukārt es kā Budžeta komisijas pārstāvis varētu teikt, ka mēs tomēr sagaidām no Finanšu ministrijas, kam tomēr ir daudz lielāks administratīvais resurs nekā mums komisijai izsvērtu, mērķtiecīgu un efektīvu normu piedāvāt mums,” uzskata Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

14,5 miljonu eiro robs šogad, 6,5 miljoni nākamajā, 7,4 miljoni eiro aiznākamajā gadā radīsies, ja neizdosies pieņemt grozījumus, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem dot ziņu Valsts ieņēmumu dienestam. Šie divi likumu grozījumi dotu papildus 20 miljonus eiro.

“Tas patreiz vēl neatstāj ietekmi uz pirmo ceturksni, bet gadam kopumā tika plānoti ap 20 miljoniem eiro uz šiem pasākumiem,” raidījumam norāda Finanšu ministrija valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Jau gada pirmajos mēnešos gandrīz sadalīti 32 642 776 eiro, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabinenta noteikumos rakstīts, ka šī nauda domāta tikai dabas stihiju seku novēršanai. Tomēr pašu pieņemtos noteikumus ministrijas neievēro.

Kultūras ministrija no ārkārtas naudas prasīja 201 tūkstoti, lai rīkotu 4.maija 25-tās gadadienas svinības. 5,5 miljoni eiro iedalīti, lai saglabātu nemainīgu mikrouzņēmumu nodokli. Tieslietu ministrija par 430 tūkstošiem grib iepirkt iekārtas Valsts tiesu ekspertīžu centram. Pašvaldību ministrija prasījusi naudu, lai segtu atskurbtuvju darbu laukos. Kopā apmierinātas jau 35 vajadzības. Atlikušajiem 5 miljoniem arī jau pieteikušies vairāki gribētāji.

“Diemžēl tā ir sanācis šogad, ka visas valdības sēdes, kurās es neesmu piedalījies, bija jautājumi par neparedzētiem līdzekļiem. Es neesmu piedalījies tajās sēdēs, kur šādu jautājumu izskata. Es arī uzskatu, ka tas nav pareizi, ka jau divos mēnešos mēs esam rezervējuši visus līdzekļus, bet cik es sapratu no pēdējās sēdes, ka valdība nolēma, ja būs nepieciešami neparedzētie gadījumi reāli, tad ministrija sametīsies no kopējiem līdzekļiem, ” stāsta Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Premjere raidījumam atklāj, ka ministriem piedāvājusi no katras ministrijas budžeta ieturēt 1-3% un naudu dot tiem, kas var piedāvāt vai nu jaunus veidus kā valsts var palielināt ieņēmumus vai uzlabot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Ministri ieceri nav atbalstījuši.

Atturēties no nepārdomātiem pieprasījumiem nākamā gada budžetā iesaka Fiskālās disciplīnas padome – to izveidoja vēl Valda Dombrovska valdības laikā. Padomē strādā Saeimas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas virzīti speciālisti. Viņi gan var tikai ieteikt kā rīkoties. Padomes priekšēdētājs Jānis Platais bijis Starptautiskā valūtas fonda konsultants un krīzes gados minēts arī kā premjera un finanšu ministra kandidāts. Viņaprāt Valdības ministri no budžeta prasa pārāk daudz.

“Pašlaik ministriju vēlmes tērēt naudu ir ārkārtīgi lielas. Un mēs no Fiskālās disciplīnas padomes puses neredzam, kādā veidā tas sabalansējas ar valsts rīcībā esošajiem resursiem. Ministrijas, protams, bieži vien ir prasījušas izdevumus atbilstoši biznesa klases līmenim. Tie nav ekonomiskās klases līmeņa pieprasījumi. Pašlaik cik ministrijas ir informējušas Fiskālās disciplīnas padomi, tas ir 700 miljoni eiro papildus izdevumi 2016.gadā. Nu ļoti liela summa,” norāda Jānis Platais.

Aizejot no politikas viens no pēdējiem bijušā finanšu ministra Andra Vilka novēlējumiem bija nesabojāt budžetu. Tas, kas notiek ar naudu ārkārtas gadījumiem rāda, ka priekšvēlēšanu un valdības veidošanas karstumā budžets sastādīts nekvalitatīvi un tāpēc tas jālāpa ar naudu, kas būtu jātur rezervē pludu vai vētru gadījumiem.

“Es neatceros nevienu tādu gadu, kad tik ātri sāktu beigties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un ministri uzskata to par normu. Atceros, kad bija tas smagais periods 2009-2011.gads, tad jau arī tika pieprasīts. Bet tad bija kaut kāda pietāte pret šo jēdzienu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tagad tā ir kā shēma. Principā Finanšu ministrija izskatās paliek viena un nav spējīga noturēt to. Tā ir ļoti bēdīga situācija,” saka Vilks.

Vilks atceras kā pret eiro ieviešanu bijusi Zaļo un zemnieku savienība. Jau tolaik viņš no partijas dzirdējis ieteikumus mazāk domāt par taupīšanu un vairāk par tērēšanu. To Vilks min kā vienu no iemesliem, kāpēc Laimdotas Straujumas kabinets varētu krist.

“Ir ļoti grūti.. Tur ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei un atbalstam. Es domāju, ka Laimdotai Straujumai nav šis atbalsts. Viņa jau saprot to, ka Latvijai ir jānotur tās pozīcijas, kas mums bija iekarotas, bet tas atbalsts arī politisais nav tik pietiekoši spēcīgs. Tur jau tā lieta. Tāpēc es domāju, ka situācija ir nobriedusi un nebrīnītos, ka jaunā valdībā, kas varētu būt tuvāko mēnešu laikā pilnīgi mainās šie nosacījumi un visas bremzes tiek palaistas vaļīgāk un mēs varam nonāk situācijā, kas mūs ne pārāk apmierina. Bet es neuzskatu, ka sabiedrība to uztvers uz urrā. It sevišķi uzņēmēji. Jo tur tie riski ir pietiekami lieli. It kā ir kaut kādi īstermiņa ieguvumi, bet vidējā termiņā riski ir pietiekami lieli un uzņēmēji to noteikti nevarētu atļauties,” norāda Vilks.

Kā brīdina bijušais Finanšu ministrs – sliktākais, kas var notikt, ir pārāk liels budžeta deficīts. Tas nozīmētu sabojātas attiecības ar Eiropu. Tam var sekot arī starptautisko kredītreitingu aģentūru rīcība, samazinot Latvijas līdz šim pozitīvo novērtējumu. Tas savukārt būtu signāls investoriem, ka Latvija vairs nav uzticams partneris.