Galvenais bezdarba iemesls Latvijā ir nepietiekams darba vietu skaits
Kopš janvāra oficiāli darba meklējumos atrodas 87 000 Latvijas iedzīvotāju, ceturtdien LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Kalvāne norādīja, ka saskaņā ar 2.marta operatīvajiem datiem reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita un tas nozīmē, ka pašlaik oficiāli darba meklējumos ir 87 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem trešdaļa darbu meklē vismaz gadu.
Par galveno bezdarba iemeslu, Kalvāne min nepietiekamo darba vietu skaitu Latvijā, par svarīgiem aspektiem nosaucot arī darba meklētāju un darba devēju prasību, prasmju un kompetenču neatbilstību, kā arī darba spēku ierobežoto mobilitāti.
Kalvāne piebilda, tajās Latvijas vietās, kur darbaspēkam nav īpašas pārliecības par savu konkurētspēju darba tirgū dažādu faktoru dēļ, cilvēki vairāk gatavi strādāt par zemāku atalgojumu un lielākām darba dēvēju prasībām, savukārt darba meklētāji, kuri ir pārliecināti par savām profesionālajām spējām, bieži vien nav apmierināti ar piedāvāto atalgojumu.
NVA direktore uzskata, ka pie esošās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas, nav iespējams runāt par darba spēka pieplūdumu no ārzemēm, tādējādi izmaiņas nodarbinātības jomā Latvijā tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālāk