Izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma Ilzes Strekavinas izstāde “Aprite”
No 2015. gada 9. janvāra līdz 8. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāma mākslinieces Ilzes Strekavinas personālizstāde „Aprite”.
Vārds „aprite” Ilzes Strekavinas daiļradē ir vairākkārt izmantota metafora, kas apzīmē ideju, norišu maiņu. Tā labi raksturo arī pašas gleznotājas radošo ceļu. Lai gan spoži ienākusi Latvijas mākslā 20. gadsimta 80. gadu sākumā kā daudzsološa savas paaudzes autore, šobrīd Strekavinas vārdu un darbus gan profesionāļu, gan plašākā interesentu lokā zina vien retais.
Mākslinieces pirmā personālizstāde norisinājās 1984. gadā Zinību namā Rīgā. Toreiz kritiķi Pēteris Bankovskis un Aleksis Osmanis to izcēla kā notikumu Latvijas glezniecībā, katrs savā veidā secinot, ka jaunās autores „glezniecība nav nedz aci tīksminoša, nedz viegli uztverama, nedz ar satura kvalitātēm skatītāja patmīlību kutinoša” (Pēteris Bankovskis).
Ilze Strekavina savos audeklos apvienoja abstrahētu, plaknē balstītu formālo valodu, latviešu glezniecībai piemītošās tonālās vērtības un filozofisku priekšstatu uzlādētas tēmas. Neraugoties uz to, ka darbi bija figurāli, tie balstījās vispārinātā, subjektīvi izvēlētā, idejiski un enerģētiski samezglotā tēlu sistēmā. Strekavinas gleznās strāvoja bezkompromisa ideālu meklējumi, pat latviešu mākslai netipisks „atsvešināti vēss intelektuālisms” (Pēteris Bankovskis), pašus darbus padarot par plaši tulkojamiem un saturiski ietilpīgiem „plastiskiem komentāriem” (Aleksis Osmanis).
Pēc veiksmīgās debijas mākslinieces veikums līdz 1990. gadu sākumam parādījās atsevišķās kopizstādēs. Līdzīgi citu „robežpārkāpēju” iemīļotajām titāniskā spēka un ētiskā maksimālisma nospriegotajām figūrām, Ilzes Strekavinas 1980. un 1990. gadu mijas lielformāta gleznu varoņos – simboliskos, mitoloģiskos tēlos, kuri apdzīvo ekspresīviem, nemierīgiem triepieniem radītu virmojošu pasauli – manāmas aktuālo politisko un sociālo notikumu refleksijas. Vēlāk, sakrītot ar autores aktīvās gleznošanas beigām, viņas darbi tikuši demonstrēti tikai dažu kolekciju ekspozīcijās.
Ilze Strekavina (1948) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1975). Kopš 1975. gada vada Tautas glezniecības studiju „Varavīksne” VEF Kultūras pilī. 1984. gadā sarīkotās izstādes panākumi iedvesmoja Tukuma Mākslas muzeju veidot tās rekonstrukciju, kas 2013. gadā tika ietverta muzejā izstāžu sērijas „Duets” programmā (pārī ar Daigu Krūzi, sērijas kuratore Līga Lindenbauma).
Ekspozīcija LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā piedāvā skatītājiem Ilzes Strekavinas nozīmīgāko gleznu izlasi. Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Gunta Belēviča, kā arī autores privātās kolekcijas.
Vēl par tēmu:
Dailes teātris izziņo jauno sezonu
Šodien Dailes teātris izziņoja jaunās sezonas iestudējumus, kā arī iepazīstināja ar 2026./2027. gada radošajām iecerēm. Jaunajā sezonā gaidāmas četras jaunas lielās formas dramatiskās...
Lasīt tālākFatboy Slim uzstāsies koncertzālē Palladium
Laikā, kad 90. gadu elektroniskā mūzika meklēja arvien jaunas formas, Fatboy Slim house un breakbeat ritmus savienoja ar hiphopa, funk un roka ietekmēm, radot skanējumu, kas drīz izlauzās tālu...
Lasīt tālākKamerorķestris Kremerata Baltica Gidons Krēmers un KREMERATA BALTICA sāk vērienīgu dubultās jubilejas sezonu
2027. gads KREMERATA BALTICA būs īpašs dubultās jubilejas gads – 80. jubileju atzīmēs orķestra dibinātājs Gidons Krēmers, bet KREMERATA BALTICA 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Orķestris...
Lasīt tālākGACHO un MESA kopkoncertam top iespaidīga, īpaši šim šovam veidota skatuve
Gatavojoties gaidāmajam Gacho un MESA kopkoncertam šo sestdien, 22.augustā, Mežaparka lielajā estrtādē jau aktīvi norit skatuves uzbūves darbi. Skatītājus sagaida ne tikai muzikāls priekšnesums,...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts visaptverošs Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns
Šodien, 18. augustā, valdība apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.-2028. gadam. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības...
Lasīt tālākLatvijas pieteikums „Oskara” balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma „Uļa”
Sākoties gadskārtējai pretendentu izvirzīšanai uz ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nomināciju kategorijā “Labākās starptautiskās filmas balva / Academy Award for Best International Feature...
Lasīt tālākLatvijas Leļļu teātrī top izrāde bēbīšiem “Kūņoties”
Latvijas Leļļu teātrī 11. septembrī notiks sezonas pirmā pirmizrāde – somu režisores Annas Ivanovas iestudējums “Kūņoties”. Izrāde radīta pašiem mazākajiem skatītājiem jau no 6 mēnešu...
Lasīt tālākRīgas 825. dzimšanas dienas koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” būs pieejams ikvienam
15. augustā 11. novembra krastmalā Rīgas 825. dzimšanas dienas svinību koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” aicinās uz plašu mūzikas, dejas, gaismu un audiovizuālo priekšnesumu programmu. Domājot...
Lasīt tālāk“Atver Rīgu! Kods: 825”: pašvaldība aicina uz vērienīgām galvaspilsētas 825. dzimšanas dienas svinībām
Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un šajā nedēļas nogalē piedzīvos kulmināciju ar Rīgas dzimšanas dienas svinībām 11. novembra krastmalā un citviet pilsētā. Ikviens aicināts...
Lasīt tālākAugusta vidū sāksies Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” lolotais 29. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais jau 29. reizi aicina uz Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu, kas tiks atklāts 14. augstā un līdz 10....
Lasīt tālāk
