Latvijas iedzīvotāji grib ieguldīt bērnos, izglītībā un nekustamajā īpašumā
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka līdzekļus vajadzētu ieguldīt ilgtermiņā, liecina Swedbank aptauja. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju par galveno mērķi, kurā ir vērts ieguldīt, uzskata savus bērnus (65%). Otrajā vietā ierindojas personīgā izglītība un attīstība (56%), bet trešajā – nekustamais īpašums (55%). Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka ieguldīt nav vērts, tāpēc nauda jātērē tūlīt.
Vīrieši gribētu ieguldīt biznesā, bet sievietes nekustamajā īpašumā
Gandrīz puse (47%) aptaujāto uzskata, ka ieguldījumu vērts ir savs privātais bizness. Investēt biznesa attīstībā par vērtu biežāk uzskata vīrieši nekā sievietes (56% pret 39%). Stiprais dzimums arī divas reizes augstāk vērtē ieguvumus no ieguldījumiem fondos, akcijās un bankas uzkrājumu produktos (23% pret 11%).
Tikmēr sievietes vairāk akcentē iespējamo atdevi no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (59% pret 50%) un savā attīstībā (59% pret 52%). Zīmīgi, ka 2008.gadā nekustamais īpašums kā ieguldījuma mērķis dominēja vīriešu vidū. Un tāpat kā sešus gadus atpakaļ, arī šobrīd abi dzimumi ir vienoti viedoklī par nepieciešamību ieguldīt savos bērnos (65%).
„Iedzīvotāju vēlme ieguldīt līdzekļus kā bērnos un savā attīstībā, tā arī nekusamajā īpašumā un biznesā saistīta ar sajūtu par iespējām savu ieguldījumu uzraudzīt un ietekmēt. Ieguldītāji ar mazāku pieredzi mēdz izvēlēties sev labāk zināmas ieguldīšanas iespējas, kā nekustamais īpašums vai sava uzņēmējdarbība, tomēr tā ne vienmēr būs piemērotākā, jo var prasīt ievērojamu kompetenci un resursus. Ieguldīt sev zināmajā var arī izvēloties finanšu instrumentus, kur kompetenti pārvaldnieki veic ieguldījumus uzņēmumos vai nekustamajā īpašumā ieguldītāja vietā, tādējādi pievienojot savu vērtību. Turklāt, piemēram, izmantojot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus, par veiktajiem ieguldījumiem iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 24% apmērā no daļas vai visas iemaksātās summas,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Uzkrājumos gribētu investēt pirmspensijas vecumā
Ieguldījumus sevis attīstībā (60%) un personīgajā biznesā (58%) biežāk akcentē jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Vecumam pieaugot to iedzīvotāju īpatsvars, kas šos ieguldījumus atzīst par vērtīgiem esam, sarūk. Savukārt respondenti vecumā pēc 45 gadiem, aizvien vairāk tuvojoties pensijas vecumam, pie ieguldījumu vērtiem pieskaita, piemēram, tādus banku uzkrājumu produktus kā depozīts, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju 3.līmenis (32% vecuma grupā 45-54 gadi un 26% vecuma grupā 55+ gadi).
Visretāk iedzīvotāji būtu gatavi investēt līdzekļus fondos un akcijās (17%), nedaudz atvērtāki patērētāji ir ieguldījumiem bankas uzkrājumu produktos (23%).
Vēl par tēmu:
PTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs
Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKozlovskis: “Rail Baltica” projekta ieviešanai jāpiesaista sevi darbos pierādījuši nozares profesionāļi
Lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbilstoši valsts interesēm un augstā kvalitātē, kā arī lai investīcijas šajā projektā būtu pārskatāmas un izsekojamas, satiksmes...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākPTAC pārbaudēs samazinātās PVN likmes piemērošanā konstatē dažas nepilnības
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai...
Lasīt tālākLatvija izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā
Latvija šogad izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām divos Latvijas prioritārajos ienākošā tūrisma tirgos – Apvienotajā Karalistē un Somijā. Latvija iekļauta starptautiskā ceļojumu...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālāk
