• Tweet

Ņemot vērā iecerētās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā, pašvaldību negūtie ieņēmumi trīs gadu laikā būs apmēram 150 miljoni eiro, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pēckrīzes periodā pašvaldību budžetā ir būtiski lēnāks nekā valsts budžetā, samazinās arī pašvaldību daļa kopējos nodokļu ieņēmumos un pašvaldību ieņēmumu attiecība pret IKP.

Vienlaikus pašvaldību izdevumi būtiski pieaug. Nākamajā gadā minimālās algas palielinājumam līdz 360 eiro un algas skalu minimuma korekcijai papildu vien būs nepieciešami vismaz 25 miljoni eiro. Turklāt turpinās tendence pašvaldībām uzlikt jaunus pienākumus bez finansiālā seguma.

Pašvaldības prasa nodrošināt finansējumu valsts deleģētajiem pienākumiem pašvaldībām izvērtēt darījumus ar lauksaimniecības zemi (ap 0,8 miljoni eiro), plānot pašvaldībām piegulošos jūras ūdeņus, apsaimniekot pašvaldību valdījumā nodoto, bet valsts īpašumā saglabātās pludmales (ap 1,5 miljoni eiro) u.c.

Lai arī absolūtos skaitļos pašvaldību ieņēmumi ik gadu nedaudz pieaug, tie nav pietiekami pašvaldībām uzlikto pienākumu izpildei. Centrālās Statistikas pārvaldes veiktajā aptaujā par Latvijas vietējo pašvaldību pašvērtējumu 2013. gadā 70% pašvaldību norādīja, ka finanšu līdzekļi pašvaldību autonomu funkciju veikšanai ir nepietiekami.

LPS joprojām pastāv uz to, ka nepieciešams nodrošināt pašvaldībām stabilu, prognozējamu un funkcijām atbilstošu ieņēmumu bāzi un pakāpeniski palielināt pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļu valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos. LPS saglabā prasību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, lai kompensētu pašvaldībām negūtos ieņēmumus un nodrošinātu resursus pašvaldību uzdevumu veikšanai.

LPS par 2015. gada Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās-domstarpību protokolu lems domes sēdē 9. decembrī.