05/12/2014, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

stock-footage-male-hands-counting-euro-banknotes

Gandrīz puse jeb 40% Latvijas iedzīvotāju veido kādus uzkrājumus, kas ir par 5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Galvenie uzkrāšanas mērķi ir sava un ģimenes finanšu drošība, kam uzkrāj 73% no visiem aptaujātajiem uzkrājumu veidotājiem, ceļošana, kam uzkrāj 37%, un pensija, kam uzkrāj 34%.

Savai un ģimenes finanšu drošībai uzkrāj vairāk iedzīvotāju nekā 2012. gadā, kad tam kopumā uzkrāja 66% aptaujāto. Šī gada pētījums rāda, ka savai un ģimenes finanšu drošībai vairāk uzkrāj laucinieki (78%), nekā rīdzinieki (70%); vairāk sievietes (76%), nekā vīrieši (69%).
Pieaugoša tendence vērojama arī attiecībā uz uzkrājumu veidošanu ceļojumiem, šim rādītājam pieaugot par 4%, salīdzinot ar 2012. gada datiem, un sasniedzot 37%. Ceļojumiem biežāk krāj rīdzinieki – 45%, retāk laucinieki – 27%.

Pensijai uzkrāj 34% iedzīvotāju, kas ir līdzīgi kā 2012. gada veiktajā aptaujā, kad 36% atzina, ka veido uzkrājumus pensijai. Visaktīvāk jeb 47% tai uzkrāj 45-54 gadus veci cilvēki. Visvairāk – 40% – šādam nodrošinājumam vecumdienās krāj laukos, kam seko iedzīvotāji Rīgā – 36%.

Lai arī krājēju nozīmīgākie mērķi sakrīt ar vēlamajiem mērķiem, tomēr vēlme uzkrāt ir lielāka nekā praktiskā iespēja. Ja 34% norādījuši, ka uzkrāj pensijai, tad savu vēlmi uzkrāt pensijai pauduši 82% respondentu.

“Uzkrājumu veidošanu veicina apzināšanās, ka viens no veidiem kā saņemt pašreizējiem ienākumiem līdzvērtīgu vai pat lielāku pensiju iespējams, savlaicīgi uzkrājot vecumdienām pensiju 3. līmenī. Ja savu nākotnes pensijas apmēru vēlies pietuvināt pašreizējās algas apmēram un pensijas kapitālu sāc veidot 30 gadu vecumā, tad tajā katru mēnesi vajadzētu novirzīt aptuveni 10% no ienākumiem. Ja kapitālu sāc veidot 45 gadu vecumā, tad tajā katru mēnesi vajadzētu novirzīt aptuveni 16% no mēneša ienākumiem. Tomēr pēdējos gados nav mainījies fakts, ka vidēji ilgtermiņa uzkrājumu veidotājs ir 46 gadus vecs,” skaidro Citadele atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.

Pensijas sistēmas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt adekvātu ienākumu atvietojuma līmeni, apstiprina Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Taču jāatceras, ka katra cilvēka nākotnes pensijas apmērs būs tieši atkarīgs no veiktajām iemaksām, līdzdalības ilguma legālajā darba tirgū un līdzdalības visos trīs pensiju līmeņos, atgādina J. Muižniece.

„Viena no iedzīvotāju motivācijām iemaksām ir valsts atbalsts ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai. Par gada laikā veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī jau nākamā gada sākumā ir iespēja Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt deklarāciju, lai atgūtu 24% iedzīvotāju ienākuma nodokli likumdošanā noteiktajā kārtībā un apjomā. Turklāt, izmantojot gan pensiju 3. līmeni, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, iespējams dubultot saņemamo nodokļa atmaksas apjomu,” saka J.Jērāne. „Ja pensiju 3. līmeņa uzkrājumu cilvēks var izmantot no 55 gadu vecuma, tad uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā veidoto kapitālu – pēc 5 gadu perioda. Uzkrājumu veidošana uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā visbiežāk tiek veikta, lai īstenotu kādus nozīmīgus mērķus – nekustamā īpašuma iegādi, apmaksātu bērniem mācības – vai savas finanšu drošības labad,” saka J. Jērāne.

Uzkrāšana vēl ir paradums, ko mācāmies, un iedzīvotāji dažādi izprot, kā tos veidot un cik atļauties uzkrāt, atklāj sociālantropoloģe Aivita Putniņa: “Banku instrumenti un valsts apdrošināšanas sistēma lielu uzsvaru liek uz indivīda dalību. Pastāv arī citi iedzīvotāju drošības tīkli un cita izpratne par mājsaimniecību ekonomiku, kurā ģimenes un draugu loks iedzīvotājiem šķiet droša atbalsta sistēma. Raugoties no ikdienas dzīves perspektīvas, par uzkrājumiem kļūst ieguldījumi lietās, nekustamos īpašumos. Latvijā ir salīdzinoši stipras ģimenes saiknes – vecāki lielākoties uzskata par pienākumu rūpēties par savu bērnu izglītību un atbalstīt bērnus studiju laikā.”

A. Putniņa norāda uz pētījumiem, kas liecina par to, ka Latvijā iedzīvotāji dzīvo „nulles ciklā” – ieņēmumus ar ienākumiem sabalansējot no algas līdz algai, kā arī to, ka viena paaudze no atbalsta saņēmējiem vēlāk kļūst par devējiem.

Bankas Citadele aptauja par uzkrājumu veidošanas paradumiem veikta laika posmā no 12. līdz 19. novembrim, Snapshots.lv aptaujājot 750 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.

302 skatījumi




Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus

10/06/2026

Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...

Lasīt tālāk
Video

Aprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports

09/06/2026

2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...

Lasīt tālāk
Video

FM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%

09/06/2026

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...

Lasīt tālāk
Video

Valsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību

08/06/2026

Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam

05/06/2026

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski

05/06/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...

Lasīt tālāk
Video

Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu

04/06/2026

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...

Lasīt tālāk
Video

No “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas

04/06/2026

Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...

Lasīt tālāk
Video

Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība

04/06/2026

Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...

Lasīt tālāk
Video

Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm

03/06/2026

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...

Lasīt tālāk