Divas trešdaļas privātās pensijas krājēju izmanto iespēju saņemt IIN atmaksu
Sabiedrībā aizvien spēcīgāk nostiprinās apziņa par nepieciešamību uzkrāt nākotnes pensijai. Divu gadu laikā vairāk nekā uz pusi sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka uzkrājumu veidošana pensiju 3.līmenī viņiem nav aktuāla – šogad tā domā nu jau tikai 10% sabiedrības pretstatā 22% 2012.gadā,liecina Swedbank aptaujas dati.
Pozitīva tendence vērojama arī sabiedrības informētībā par iespēju atgūt Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par iemaksām privātajā pensijā – šogad par šo izdevību zina jau trīs ceturtdaļas jeb 73% iedzīvotāju (iepriekš 64%). No 14% uz 19% audzis arī to iedzīvoju skaits, kuri praktiski izmanto IIN atgūšanas iespējas – šogad to dara gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, veidojot uzkrājumus pensiju 3.līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā.
Informētība par iespēju saņemt IIN atmaksu 24% apmērā no iemaksātās summas2 augusi arī starp privātās pensijas krājējiem. Par to liecina fakts, ka divu gadu laikā par trīs reizēm samazinājies (no 12% līdz 4%) to pensijas 3.līmeņa dalībnieku skaits, kuri zina, ka pārmaksāto IIN iespējams atgūt, taču nav informēti par rīcības praktisko pusi. Iespēju atgūt IIN izmanto 60% privātās pensijas krājēju, vienlaikus katrs piektais jeb 20% privātās pensijas krājēju zina par IIN atgūšanas iespējām, tomēr praksē to neizmanto.
Kopumā sabiedrības informētība par iespējām atgūt pārmaksāto IIN no veiktajiem uzkrājumiem pieaug gadu no gada, pieaugot arī daļai, kas šo iespēju arī izmanto. Tomēr vēl joprojām ir pietiekami liela daļa uzkrājumu veidotāju, kuri neizmanto nodokļu privilēģiju saņemt pārmaksāto IIN. Piemēram, saņemot vidēju algu, kas šobrīd ir 775 eiro uz papīra, un gada laikā ik mēnesi pensiju 3.līmenī uzkrājot 30 eiro, rezultātā IIN atlīdzību var saņemt 86 eiro apmērā. Salīdzinot ar veiktajām iemaksām, tā ir vērā ņemama summa, kas, tuvojoties svētku laikam, lieti noderēs,” komentē Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Kopš 2012.gada par pieciem procentupunktiem ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas, domājot par pārticīgām vecumdienām, apsver veidot uzkrājumus pensiju 3.līmenī tuvākā vai tālāk nākotnē. Šogad šādi plāni ir jau katram piektajam (21%) aptaujas dalībniekam. Lai ar pāris procentu atšķirību, tomēr krāt privātai pensijai vairāk iecerējuši stiprā dzimumam pārstāvji (22%), kā arī iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem (26%) un rīdzinieki (24%).
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk