Slimnīcu peļņu novirzīs zaudējumu segšanai

Šodien, 25.novembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie rīkojuma projekti, kas paredz sešu valsts īpašumā esošu kapitālsabiedrību – slimnīcu – 2013.gadā gūto peļņu neizmaksāt dividendēs, bet novirzīt iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai, kas veidojušies saistībā ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem, informē Ministru kabineta Preses dienests.
Pamatojot šo prasību valdībai, VM norādīja, ka jau kopš 2009.gada ievērojami ir samazināts valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Arī šobrīd valsts piešķirtais finansējums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenosedz veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas pilnā apmērā, nemaz nerunājot par uzkrājumu veidošanu valsts galvoto aizdevuma atmaksai.
Atbilstoši valdības lēmumam, Bērnu klīniskai universitātes slimnīcai nebūs jāmaksā dividendes 221,2 tūkstošu eiro apmērā no tīrās peļņas par 2013.gadu, Strenču psihoneiroloģiskai slimnīcai – 10 992,5 tūkstoši eiro, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari” – 88 338,5 tūkstoši eiro, Bērnu psihoneiroloģiskai slimnīcai „Ainaži” – 10 563,5 tūkstoši eiro, Daugavpils psihoneiroloģiskai slimnīcai – 31 657,3 tūkstoši eiro, savukārt Aknīstes psihoneiroloģiskai slimnīcai – 35614,3 tūkstoši eiro. Tādējādi līdzekļi paliks slimnīcu rīcībā un tiks novirzīti zaudējumu segšanai.
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk