Samazinājies viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits no Krievijas

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 3. ceturksnī apkalpoti 764,6 tūkst. viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2013. gada 3. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
No visiem apmeklētājiem 68,6% bija ārvalstu viesi un 31,4% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 11,1%, savukārt Latvijas viesu skaits palielinājās par 11,8%, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni.
No kopējā ārvalstu viesu skaita 72,9% tika uzņemti Rīgā, 10,0% – Jūrmalā un 3,0% – Ventspilī. Savukārt Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā – 17,7%, Ventspilī – 7,4% un Liepājā – 7,0%.
Kopējais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2014. gada 3. ceturksnī bija 1,55 milj., kas ir par 13,5% vairāk nekā 2013. gada 3. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 3. ceturksnī bija 2,1 nakts.
3. ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 16,1 tūkst. numuru un 38,9 tūkst. gultasvietas. Kopējā skaitā nav iekļauts ārpus sezonas periodā slēgto naktsmītņu numuru un gultasvietu skaits.
Kopējais viesnīcu numuru noslogojums 3. ceturksnī bija no 54% līdz 69%. Visaugstākais numuru noslogojums bija jūlijā gan Latvijā kopumā – 69,2%, gan Rīgā – 78,9%. Ja analizē viesnīcu noslogojumu pēc piešķirtajām zvaigznēm, tad šajā ceturksnī visaugstākais numuru noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās, jūlijā sasniedzot 84,4%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, pieaudzis tūristu skaits no kaimiņvalstīm – no Baltkrievijas kāpums par 29,9%, Lietuvas – 9,6%, Igaunijas – 8,1%. Savukārt viesu skaits no Krievijas Federācijas samazinājies par 14,2%. Viesi no kaimiņvalstīm veidoja 34,9% no kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita. Ievērojams pieaugums šajā ceturksnī bija vērojams viesu skaitā no Japānas – par 63,5%, Apvienotās Karalistes – par 59,6%, Turcijas – par 37,6%, Austrijas – par 32,9% un Vācijas – par 31,5%. No minētajām un zemāk attēlā redzamajām valstīm Latvijas naktsmītnēs vidēji visilgāk uzturējās viesi no Baltkrievijas (2,5 naktis), Krievijas Federācijas (2,5 naktis) un Apvienotās Karalistes (2,2 naktis).
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk