LCB prasa valdībai atdot nozarei solītos 42 miljonus eiro
Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) ir spiesta konstatēt, ka tikko pieņemtajā Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā, kur melns uz balta ir rakstīts: „Īstenosim Autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot valsts galveno, reģionālo, vietējo un lauku autoceļu, kā arī tiltu atjaunošanu, piesaistot Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un publiskās un privātās partnerības resursus, pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai”, teiktais, kā izrādās, ir apzināti meli.
LCB atgādina, ka pavisam nesen, 10.jūnijā Ministru prezidente, atklājot jaunizveidoto Autoceļu padomi, uzsvēra, ka ceļu sakārtošanas jautājums ir viens no primārajiem pašvaldības un reģionu iedzīvotājus uztraucošajiem jautājumiem, un izteica gandarījumu par autoceļu sakārtošanas programmu.
LCB nav pamata neticēt tam, ka šādi solījumi ir teikti, lai pēc tam tos pildītu, nevis apzināti par tiem aizmirstu.
Biedrība LCB vairākkārt ir kritiski izteikusies par valdības deklarācijā minēto Autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam, norādot, ka tā garantē tikai to, ka 2018. gadā ceļi nebruks ātrāk, nekā tiks lāpīti, – ne vairāk.
Tai pat laikā LCB ir bijusi iespēja pārliecināties, ka, izstrādājot šo programmu, tika veikti skrupulozi aprēķini un budžeta iespēju izpētes darbs. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss šo programmu raksturoja kā reālistisku, bet neambiciozu.
Diemžēl valdības sagatavotais budžeta projekts 2015.gadam neparedz pat šādas „pārlieku neambiciozas” programmas realizēšanu un ir „spļāviens sejā” gan vēlētājiem, gan cerībai, ka šoreiz valdības deklarācija tiks pildīta.
Pēkšņi no valsts budžeta projekta 2015.gadam pazudušie 42 miljoni eiro ir nepieciešami, lai izpildītu Satiksmes ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā skatīto Autoceļu sakārtošanas programmu. Un tikai.
LCB uzsver, ka, nepiešķirot Autoceļu sakārtošanas programmai nepieciešamo finansējumu, programmas īstenošana, ar kuru tiek saistītas cerības piebremzēt ceļu sabrukumu Latvijā, kļūst neiespējama.
Ceļi bruks ātrāk un plašāk, nekā līdz šim prognozēts, tiks apgrūtinātas iedzīvotāju pārvietošanās iespējas, viņi cietīs vēl lielākus zaudējumus un turpinās migrēt prom uz valstīm, kur par ceļiem rūpējas.
LCB atgādina partijām arī par nepieciešamību pildīt solījumu, ko pirms vēlēšanām deva septiņas lielākās partijas, tostarp divas no trim patlaban koalīcijā esošajām, parakstot vienošanos ar LCB un partneriem par Autoceļu fonda atjaunošanu, sastādot 2015.gada valsts budžetu.
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālāk
