Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji”

No 8. novembra līdz 25. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde „ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji”. Projekts tapis sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
ORLAN daudzšķautņaino daiļradi (performance, akcijas, fotogrāfijas, video darbi, instalācijas, skulptūras, biotehnoloģiskie eksperimenti, literārie teksti, multimediju projekti) nav iespējams viennozīmīgi klasificēt un ierindot kādā konkrētā „isma” plauktiņā, viņas māksla veikli balansē starp klasiskajām tradīcijām un novatoriskiem izaicinājumiem, vēsturisko mantojumu un visjaunākajiem zinātnes sasniegumiem, intelektuālās mākslas augstumiem un popkultūru.
Būdama laikmetīgās mākslas avangardā, ORLAN tomēr nekad nav „pārgriezusi nabas saiti” ar klasiskās mākslas mantojumu. Autores daiļradē mēs varam atrast neskaitāmas atsauces un paralēles ar antīko pasauli, viduslaiku, renesanses, baroka un visbeidzot sirreālisma mākslas estētiku. Tāpat tiek izmantotas karnevāla rituālu nosacītības formas un vēl, protams, tik tuvais, bet aizvien līdz galam neapgūtais celuloīda fenomens – reālā un relatīvā kino pasaule. Kino ir viena no ORLAN stihijām un pētniecības objektiem. Tādēļ likumsakarīgi, ka skatītājiem Latvijā tiek piedāvāts unikāls projekts „Le plan du film un citi scenāriji”, kas ir iesākts 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, bet mākslinieces vadībā piedzīvojis jaunas metamorfozes Rīgā, izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Māksliniece cenšas nemitīgi pilnveidot savu „es”, šo jaunradi var pielīdzināt gan mūsdienu zinātnes mutācijām, gan barokālām mistērijām. Krāšņajās, blīvi piepildītajās figurālajās kompozīcijās retro stilā, ko pēc autores radītām kolāžām veidojis profesionāls kinoplakātu gleznotājs (tagad šis arods Eiropā ir zudis), notiek transformācija ar atpakaļgaitas efektu: no darbiem, kuros vairāk izmantotas dažādas modernās tehnoloģijas, tiek izveidoti darbi tradicionālā glezniecības tehnikā – no jaunā uz veco. Muzeja apmeklētāji varēs izsekot līdzi ORLAN neparastajiem meklējumiem vizuālās mākslas un kino sintēzes laukā, kuru pamatā statiskais un kustīgais attēls, realitāte un fikcija, mākslinieka personības autonomijas glorifikācija un ironija par reklāmas pasaules mārketinga mašinērijas standartiem. ORLAN – visu darbu centrālais un galvenais personāžs – it kā levitē starp realitāti un izdomu, pagātni un tagadni, cēli pasludinot, ka visa dzīve ir filmas scenārijs vai arī filmas scenārijs – kā dzīve.
Izstāde veidota ar mērķi rosināt sabiedrību uz diskusijām un vērtību pārvērtēšanu. ORLAN provokatīvā personība var palīdzēt labāk izprast laikmetīgās mākslas daudzveidīgo spektru, aicinot Latvijas mērķauditoriju paraudzīties uz dzīvi no cita skatupunkta, raisot emocijas un pārdzīvojumus.
Rīgas izstādē ORLAN nosacītajā spēlē tika iesaistīta arī tekstgrupa „Orbīta” (Latvijas krievu dzejnieku, fotogrāfu, mūziķu un multimediju mākslinieku apvienība), kas sacerējuši reklāmas tekstus neeksistējošām filmām. Savukārt grafiskais dizainers Valters Verners strādājis pie ekspozīcijas vizuālā tēla izveides. Šķietami tradicionālais un pašsaprotamais kino reklāmas kampaņas elements šeit pārtop mīklā, piedzīvo neskaitāmas sirreālistiski atbrīvotas pārvērtības – attīstās sava veida dihotomijas process, kurā tiek iesaistīt visi – kā māksliniece, tā tekstu autori un skatītāji.
Izstādei par godu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar izdevniecību „Neputns” klajā laiž bagātīgi ilustrētu izdevumu latviešu, franču un angļu valodā (224 lpp.), kas ļaus interesentiem iedziļināties un izprast ORLAN unikālo mākslu. Kataloga sastādītāja – Inese Baranovska, kataloga dizains – Inga Ģībiete, iespiests „Jelgavas tipogrāfijā”. Speciāli šim izdevumam rakstus sagatavojoši starptautiski atzīti laikmetīgās mākslas pētnieki. Mākslinieces talanta šķautnes atklās izcilās franču mākslas teorētiķes un kuratores Katrīnas Grenjē (Catherine Grenier) apcerējums par ORLAN daiļrades fenomenu kopumā, savukārt spožā kino un mākslas eksperta Dominika Paini (Dominique Païni) eseja fokusējas konkrēti uz „Le plan du film” projekta neordināro risinājumu analīzi un novērtējumu. Projekta īstenotāji izsaka pateicību Žanam Pjēram Remam (Jean-Pierre Rehm), kas augstsirdīgi piekritis savas esejas pārpublicējumam no jau par bibliogrāfisku retumu kļuvušā ORLAN kataloga – pseido DVD „Le plan du film” (2001). Grāmatu paredzēts izplatīt ne tikai Latvijā, bet arī nozīmīgos Eiropas mākslas centros un muzejos, kas veicinās Latvijas atpazīstamību Eiropas kultūrkartē.
Projekts norisināsies ne tikai muzejā, bet arī pilsētvidē – ar provokatīviem reklāmas plakātiem un speciālu video performanci. Festivāla „Staro Rīga” laikā no 14. līdz 18. novembrim pie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja būs skatāma vērienīga multimediālā skaņas un gaismas instalācija „ORLAN PILSĒTĀ” („ORLAN CITY”), kas tiek gatavota sadarbībā ar „Pievilcīgās pilsētvides biedrību” (Mārtiņš Ķibers, Odrija Fišere).
Vēl par tēmu:
Laikmetīgās dejas festivāls HOROS ar četrām izrādēm pirmo reizi viesosies Rīgā
Divos vasaras vakaros 30. un 31. jūlijā kultūras telpā Hanzas perons notiks laikmetīgās dejas festivāls HOROS 2026. Šogad ar vadmotīvu Starp cilvēkiem. Kas paliek festivāls piedāvās četras...
Lasīt tālākNotiks jau ceturtais Pļavas festivāls
Pašā vasaras pilnbriedā – 4. jūlijā – Latvijas Dabas fonds aicina uz jau ceturto Pļavas festivālu. Šogad tas ar devīzi “Kur pļava satiek dārzu” notiks LU Botāniskajā dārzā, Rīgā,...
Lasīt tālākGrupa MUSIQQ apvieno spēkus jaunā dziesmā ar dziedātāju Tikasha Sakama
Grupa „Musiqq” klausītāju vērtējumam nodod savu jaunāko singlu no gaidāmā albuma ar nosaukumu - „Tu zini mani no galvas”. Dziesma tapusi īpašā sadarbībā ar dziedātāju Tikashu Sakamu,...
Lasīt tālākRīgā svinēs Starptautisko bērnu aizsardzības dienu
Ar dažādiem koncertiem, pasākumiem, radošām aktivitātēm un bērnu festivālu Rīgā 30. un 31. maijā svinēs Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Maija pēdējā nedēļas nogalē galvaspilsētā...
Lasīt tālākLU Botāniskajā dārzā uzplaukst Baltijā lielākā rododendru kolekcija
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (LU BD) iesākas gada spilgtākā un daudzu apmeklētāju iemīļotākā sezona – rododendru ziedēšana. Šogad apmeklētāji tiek aicināti piedalīties...
Lasīt tālākDivdesmit otrās Muzeju nakts norises Latvijā pulcē vairāk nekā 148 700 apmeklētāju; līderis – Rotko muzejs
Piedāvājot daudzveidīgas norises, vairāk nekā 260 kultūrvietas un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas 23. maijā, Eiropas Muzeju naktī, bez maksas uzņēma apmeklētājus. Valsts...
Lasīt tālākZināmi pirmie jauno vokālistu programmas “Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis” dalībnieki
Par jauno vokālistu programmas Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis pirmajiem dalībniekiem kļuvuši soprāni Gunta Greisle, Paula Mihailova un mecosoprāns Agneta Otaņķe no Latvijas, kā arī...
Lasīt tālākKannās parakstīts Latvijas un Francijas līgums par kopražojuma filmām
Pēc Francijas Nacionālā kino centra (CNC) ierosinājuma Kannu kinofestivāla laikā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par kino kopražojumiem, lai sekmētu...
Lasīt tālākKoncertzālē “Latvija” pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs “Bezgalīgi mirdzošs ceļš”
Ceturtdien, 21. maijā, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” sezonas noslēguma koncerttūri sāks Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Īpaša vieta koncertā atvēlēta latviešu komponista...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālāk