• Tweet

Šā gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājies par 14%. Preču eksports septembrī ir uzrādījis vislielāko mēneša pieaugumu pēdējo divu gadu laikā – 12,7%, savukārt importa apjoms palielinājies par 15,2% salīdzinājumā ar augustu. Kā vienu no faktoriem, kas izskaidro tik strauju pieaugumu, var minēt rūpniecībā saražotās produkcijas apjomu, kas pēc četru mēnešu krituma septembrī būtiski palielinājās, informē Finanšu ministrija.

Tomēr gada griezumā eksporta apjomā vērojams samazinājums par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Jau sesto mēnesi pēc kārtas samazinās minerālā kurināmā un naftas produktu eksports, kur kritums septembrī veidoja 14,7%. Eksporta samazinājums arī vērojams satiksmes līdzekļiem, par 4% salīdzinājumā ar pērno gadu, tomēr importa pieauguma temps arī ir negatīvs, kas norāda uz reeksporta apjomu kritumu šajā preču kategorijā.

Neskatoties uz to, ka lauksaimniecības preču un pārtikas eksports pieauga par 0,7%, šīs preču kategorijas struktūra nav viendabīga. Krievijas noteikto sankciju dēļ par vairāk kā 20% samazinājās piena produktu, zivju un vēžveidīgo eksports. Tāpat ievērojami samazinājās arī graudaugu kultūras eksports, taču stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 32,6% kompensēja kritumu pārējās lauksaimniecības un pārtikas kategorijas precēs. Papildus tam salīdzinājumā ar 2013. gada septembri nedaudz palielinājās koka, koka izstrādājumu un elektroierīču eksports. Neskatoties uz to, ka Latvijas preču eksportā kritums gada griezumā vērojams jau otro mēnesi pēc kārtas, šā gada deviņos mēnešos kopumā eksports audzis par 2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

Zīmīgi, ka septembrī par 13,4% salīdzinājumā ar septembri pērn pieaudzis eksports uz Krieviju, lai arī deviņos mēnešos kopumā tas ir krities par 2,7%. Kaut gan embargo preču eksports uz Krieviju ir apstājies, septembrī to spējušas kompensēt citas preces, it īpaši alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports, kas pieauga par 46% un 22%. Tomēr pēdējā laikā novērotais rubļa kursa straujais kritums var būtiski ietekmēt turpmākās eksporta iespējas uz Krieviju.

Importa apjomi septembrī gada griezumā pieauga par 2,5%. To galvenokārt ietekmēja elektroierīču un mehānisko ierīču imports, kurš bijis lielāks nekā pērn attiecīgi par 13,9% un 4,6%. Pieauga arī dzelzs un tērauda importa apjomi, ko visvairāk ietekmēja dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu imports par 27,9%. Šī gada deviņu mēnešu kopējais importa apjoms bija par 1,1% mazāks nekā 2013. gadā attiecīgajā periodā.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka oktobrī ir uzlabojies Eiropas valstu uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un eksporta pasūtījumu apjomiem, kas norāda uz iespējām palielināt Latvijas preču noietu Eiropas tirgū.