• Tweet

Ārlietu ministrija apstiprina, ka Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA) saturiski ir sagatave ekonomiski daudz nozīmīgākajam ES līgumam ar Amerikas Savienotajām Valstīm (TTIP).

Problēma, ka nedz vienu, nedz arī otru dokumentu nav redzējuši tie, uz kuriem šie līgumi attieksies vistiešākajā mērā – uzņēmēji un tirgotāji. Tādējādi Latvijas iespējas aizstāvēt savas intereses ir visai apšaubāmas. Ar Kanādu līgums ir gandrīz jau uzrakstīts, bet mūsu uzņēmēji to nav apsprieduši. Ar ASV līgums ir tapšanas sākotnējā posmā, un atkal jau – nekāda publiska diskusija par dokumentā ieliekamo saturu nenotiek, raksta NRA.lv

Mediji jau vēstīja par bažām, kas pavada noslēpumaino līgumu tapšanu. Gan dalībvalstu tiesību zaudēšanu uz zaļo iepirkumu, prioritāti dodot pašmāju produkcijai, gan līdzēju domstarpības par nepieciešamību ēst ģenētiski modificētus organismus. Eiropā īpaši lielas pretenzijas ir par iespējamo normu abos līgumos, kas ļaus starptautiskajām korporācijām iesūdzēt tiesā nacionālās valstis. Tie, kam ir daudz naudas, faktiski varētu nodarboties ar šantāžu un izspiešanu.

Vēl pavasarī par sekošanu abu līgumu tapšanai atbildēja Ekonomikas ministrija, solot arī Latvijas uzņēmēju iesaisti. Atvaļinājumu sezonā darbs pie līgumiem apstājās gan Latvijā, gan Briselē. Savukārt kopš 1. augusta līgumu uzraudzību un pāris darbiniekus ir pārņēmusi Ārlietu ministrija. «Tāpat kā iepriekš Latvijas interešu formulēšanā plānots iesaistīt arī citas ministrijas un institūcijas atbilstoši to kompetencēm, kā arī sociālos partnerus un uzņēmējus,» vēsta Ārlietu ministrijas vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. Taču «tāpat kā iepriekš» nekāda iesaistīšana nenotiek.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka tas ir dīvaini. Ierēdņi taču nevar zināt visas nozaru vajadzības vai bažas tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas gadījumā. Būtu loģiski, ja notiktu konsultācijas. Taču šobrīd pat nav skaidrs, vai šie līgumi vispār tiks saskaņoti dalībvalstu parlamentos. Kā skaidro Ārlietu ministrija, ja nolīguma aptvertais jautājumu loks skar jomas, kas ir ārpus kopējās tirdzniecības politikas, tas neesot jādara. Lēmums par ES un dalībvalstu kompetenci tiks pieņemts, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par tā saturu. Kanādas līguma ratificēšana Eiropas Parlamentā paredzēta 25. septembrī, protams, ja opozīcija šo pasākumu neizgāzīs. Šobrīd Eiropā attiecībā uz abiem līgumiem skepse un bažas par to nestajiem iespējamajiem ierobežojumiem arvien pieaug.

Ārlietu ministrija vēsta, ka «gan CETA, gan TTIP ir plānoti saturiski līdzīgi, aptverot, piemēram, jautājumus par preču un pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem, tirdzniecību un konkurenci, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kapitāla kustību un maksājumiem, muitas un tirdzniecības veicināšanu, regulatoro sadarbību utt. Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka katrs līgums ir gala rezultāts sarunām ar atsevišķām partnervalstīm un līdz ar to katra līguma nianses ir atšķirīgas».

Izlasīt šos līgumus būs iespējams tikai tad, kad to saturu un nianses ietekmēt faktiski vairs nevarēs: «Oficiālie tulkojumi tiek sagatavoti, kad abas puses apstiprinājušas līguma tekstu.».