• Tweet

Salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis to skolu skaits, ko šogad iecerēts slēgt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban ir saņēmusi 12 pašvaldību iesniegumus par kopumā 20 izglītības iestādēs plānotajām pārmaiņām. Vairāk nekā pusei no tām šis, ļoti iespējams, būs pēdējais mācību gads.

«Tas gan ir tikai darba variants, un saraksts var papildināties vai arī mainīties statuss kādai no pieteiktajām izglītības iestādēm,» teic IZM pārstāve Sanita Treimane. Pašlaik paredzēts reorganizēt 11 iestādes (pērn 14), kuras apvienos, pārveidos par sākumskolām vai bērnudārziem, bet slēgt deviņas (pērn 2).

IZM saskaņojums sešām iestādēm

Jāteic, ka pašvaldības plānotās pārmaiņas noformulējušas dažādi – daļa zem vārda reorganizācija vai apvienošana paslēpusi to pašu slēgšanu. Piemēram, Tērvetes pamatskolu apvienos ar Augstkalnes vidusskolu, taču patiesībā – slēgs. Tāpat ir ar Puikules pamatskolu Alojas novadā, kuru pievieno Alojas Ausekļa vidusskolai.

Ministrija pašlaik no visa saraksta ir saskaņojusi sešu iestāžu statusa maiņu – Bebrenes vidusskolas un Bebrenes profesionālās vidusskolas apvienošanu, Bukaišu pamatskolas un Tērvetes pamatskolu reorganizāciju un triju likvidāciju – Jelgavas 1. pamatskolas, Silajāņu pamatskolas un Rīgas Būvniecības vidusskolas. Par pārējām pieprasīta papildu informācija, tāpēc zaļā gaisma to slēgšanai vai apvienošanai formāli vēl nav dota.

Pašvaldības nespēj pavilkt

NRA.lv jau rakstīja, ka divām Viļakas novada izglītības iestādēm šis mācību gads būs pēdējais, jo kritiski sarucis skolēnu skaits gan Kupravas, gan Mežvidu pamatskolās. Pašvaldības vadītājs atzina, ka, pretēji pirmsvēlēšanu kampaņā solītajam, nācies spert šādu soli, jo izmaksas kļuvušas pārāk lielas un nepavelkamas. Arī Tērvetes novadā situācija ir līdzīga: tajā ir četras skolas, kurās kopumā mācās 300 skolēnu, un mazajai pašvaldībai tās kļuvušas pārāk liela nasta, tāpēc no divām mazākajām, kurās audzēkņu skaits sarucis zem 50, iecerēts atteikties. «Demogrāfiskā situācija arī turpmākajos gados nesolās uzlaboties, tāpēc uzturēt pustukšas skolas ir pārāk dārgs prieks. Jau pirms diviem gadiem sākām strādāt pie izglītības iestāžu optimizācijas plāna, un novada iedzīvotājiem tas nebija noslēpums, ka šāds sāpīgs grieziens būs jāizdara. Nu ir nolemts Tērvetes pamatskolu, kur bija tikai 34 bērni, slēgt, bet Bukaišu pamatskolu, kurā šobrīd ir 45 audzēkņi, reorganizēt, atstājot tajā sākumposma klases,» skaidro Tērvetes novada izglītības darba koordinatore Inita Roze. Skolēniem, kam nāksies mainīt izglītības iestādi, nebūšot problēmas to izdarīt, jo skolas atrodas pietiekami tuvu cita citai – ne vairāk kā 5 kilometru rādiusā, un autobuss izvadās visus, kur vajadzēs. Arī pedagogi bez darba nepalikšot. Lielāks klupšanas akmens ir tukšo ēku izmantošana. Tērvetes skolas namu, kas ir kultūrvēsturisks objekts, noteikti nepārdošot, taču par Bukaišu lielo ēku, kura nu paliks neapdzīvota, jo atlikušie bērni pārcelsies uz blakus esošo mazāko namu, gan galva būs jāpalauza, saka I. Roze.

Neiepriecinošas pārvērtības

Bukaišu pamatskolas, kura drīzumā svinēs savu 155 gadu jubileju, direktors Aldis Tīsenkopfs atzīst, ka mēģinot vismaz iestādi saglabāt kā sākumskolu, pārveidojot par Augstkalnes vidusskolas struktūrvienību. Sākumā jau izskatījies, ka skolas liktenis būs kā Tērvetes pamatskolai un to slēgs. Taču audzēkņu vecāki esot atbalstījuši skolotāju kolektīva priekšlikumu un piekrituši sūtīt bērnus šeit arī sākumskolas variantā. Grūti gan esot aptvert, ka vēl pirms 15 gadiem zinības apguvuši apmēram 150 bērnu, bet nu jau viņu ir zem 50. «Pēdējos piecus gadus, kad bērnu skaits nokritās zem 70, jau minējām, kurš būs pēdējais. Diemžēl laukos cilvēku kļūst aizvien mazāk, daudzi aizbrauc projām, bet atgriezusies tikai viena ģimene,» nopūšas skolas direktors.

Strenču novadā šīs nav pirmās pārmaiņas: jau pirms pieciem gadiem notika izglītības iestāžu reorganizācija, kad par Strenču vidusskolas filiālēm kļuva Sedas un Plāņu pamatskolas. Taču nu vietvarai kļuvis skaidrs, ka arī šādā modelī Plāņu skola vairs nav saglabājama – šogad tajā ir palikuši 19 bērni, bet nākamajā mācību gadā viņu būs vēl mazāk, un pirmajā klasē nav pieteikts neviens bērns, teic Strenču novada pārstāve Ginta Gailīte.