Kaļ dunčus Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Tuvākajā laikā Saeimas Juridiskajā komisijā nonāks Zaļo un zemnieku savienības ierosinātais un koalīcijā esošās Nacionālās apvienības atbalstītais ierosinājums, kas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) komisāra amata kandidātus apstiprinās Saeima. Pašlaik kandidātu vienpersoniski izvirza premjerministrs.
Politisko norišu vērotāji uzskata, ka šāda iniciatīva var būt vienkārši skaidrojama. Proti, Eiropas Parlamenta vēlēšanas un līdz ar to arī jaunu ES komisāru izraudzīšanās notiek nākamā gada maijā – vairākus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, tādēļ bez esošās kārtības grozīšanas pašlaik opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), Vienotības nežēlastībā kritušajai Nacionālajai apvienībai vai pat Saskaņas centram izredzes iegūt augsto amatu ir ārkārtīgi zemas.
ZZS ierosinājums paredz grozījumus Saeimas kārtības rullī, ka līdz ar Saeimas prezidija locekļu, Valsts prezidenta un Valsts kontroliera kandidatūrām prezidijā apstiprināšanai jāiesniedz arī ES komisāra kandidatūra un tā uzskatāma par Saeimas atbalstītu, ja «par» nobalsojis 51 deputāts.
ZZS uzskata, ka pašreiz spēkā esošā kārtība ir nepietiekami caurspīdīga un rada bažas, ka ES komisāri tiek izvirzīti kādas personu grupas savtīgu interešu realizēšanai.
«Pašlaik Latvijas valstī nav noteiktas kārtības ES komisāra amata pretendentu izvirzīšanai, bet pastāv juridiski apšaubāma procedūra, ka minētā amata kandidātus izvirza Ministru prezidents. Tas neapšaubāmi neatbilst Latvijas kā parlamentāras republikas idejai, kurā nozīmīgākos lēmumus pieņem parlaments. Šādas juridiski precīzi nereglamentētas procedūras neesamība ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Latvijas ES komisāra amata pretendents hipotētiski var tikt izvirzīts šauru interešu grupas politiskajās interesēs,» saka ZZS deputāts Uldis Augulis.
ZZS uzskata, ka viņu ieteiktā ES komisāru apstiprināšanas kārtība nodrošinātu attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesa caurskatāmību, tādējādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem. Turklāt vienlaikus vairāki izvirzīti ES komisāra amata kandidāti veicinātu diskusiju sabiedrībā un Saeimā par konkrēto kandidātu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kas balsoja pret ZZS ierosinājumu, pagaidām nebija ar to detalizēti iepazinusies, taču pieļauj, ka tā vājums slēpjas faktā, ka ES komisāru apstiprināšanas kārtība paredzēta tieši Saeimas kārtības rullī.
«Es noteikti aicināšu likumprojekta iniciatorus, lai viņi komisijā paskaidro savu ieceri un sniedz informāciju par praksi citās ES valstīs. Iespējams, ka komisāru apstiprināšanai vajag kaut kādu procesuālo kārtību, bet apšaubu, ka ZZS priekšlikums ar izmaiņām kārtības rullī būs tas pareizākais,» saka juriste, kura arī apšauba, vai Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidātam komisāra apstiprināšanas gaitā vajadzētu komunicēt ar Latvijas parlamentu.
Reformu partiju pārstāvošā Zanda Kalniņa-Lukaševica informāciju par ES komisāru apstiprināšanas praksi citās savienības dalībvalstīs jau bija apkopojusi un secinājusi, ka lielākajā daļā valstu komisāra kandidātu izvirza tās premjerministrs.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk