• Tweet

Dzīvokļu īpašnieki nav kompetenti eksperti, kuri spēj novērtēt balkona stāvokli, tā nolietojumu, drošumu vai bojājumu pakāpi. Pat ja šķiet, ka trauksmei nav pamata, ir jāvēršas pie mājas pārvaldnieka, jo tam ir pienākums reizi gadā apsekot mājas konstrukcijas.

Tāds varētu būt racionālākais ieteikums pēc negadījuma Rīgā, Dzirciema ielā 39, kad nokrita balkons, uz kura atradās vīrietis. Viņš no gūtajām traumām ir miris, bet Valsts policija sākusi kriminālprocesu. Rīgas mērs Nils Ušakovs sola meklēt juridiskus risinājumus, lai māju apsaimniekošanas maksā tiktu iekļauti balkonu regulāri uzturēšanas remontdarbi.

Varbūt 75 gadus vecais vīrietis nepamanīja, ka balkona margas bija, iespējams, izrūsējušas. Atspiedās pret tām, un konstrukcija pēkšņi atdalījās no mājas sienas. Var jau viszinīgi teikt, ka pats vainīgs, laikus nepārbaudīja savu balkonu, bet dzīvokļu īpašnieki lielākoties nav tik zinoši, lai noteiktu, vai balkons kļuvis bīstams. Tas jādara profesionāļiem. Pārvaldniekam reizi gadā ir jāapseko mājas konstrukcijas, mēs par to maksājam, atgādina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko. Viņa uzreiz norāda uz klupšanas akmeni – ne vienmēr mājas pārvaldnieku vai tā pārstāvi ielaiž dzīvokļos, bet, stāvot zem balkona, nudien nevar saskatīt, cik bīstams tas, piemēram, piektā stāva augstumā, ir. To pašu saka arī N. Ušakovs: «Lai novērtētu balkonu stāvokli, RNP speciālistiem ir jāveic balkonu apsekošana, ko diemžēl  ne vienmēr ir iespējams izdarīt, jo dzīvokļu īpašnieki nenodrošina piekļuvi balkonam.» Taču, ja no iedzīvotājiem ir saņemta informācija par to, ka balkons ir avārijas stāvoklī, tad gan remonts jāveic nekavējoties.

Tomēr diez vai būs daudz pašvaldības namu apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klientu, kuri varēs apstiprināt, ka pēdējo gadu laikā viņu balkoni vai lodžijas ir pārbaudītas un viņi ir informēti par to tehnisko stāvokli. RNP nenoliedz, ka blokmāju balkonu stāvoklis ir neapmierinošs.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars izteicies, ka Dzirciema ielā 39 ir cits balkons, kuru esot izremontējuši dzīvokļa īpašnieki. Bet dzīvokļu īpašniekiem saviem spēkiem nav jāveic balkonu kapitālais remonts, tas jādara mājas pārvaldniekam, norāda I. Mutjanko.

Ne visa atbildība jāuzņemas pārvaldniekam vien – dzīvokļa īpašniekam un balkona lietotājam jāveic tā sauktais uzturošais remonts. Viņš var nokrāsot margas, lai tās neizrūsē, var izklāt balkona pamatni ar flīzēm, linoleju vai nokrāsot, lai pasargātu no laikapstākļu ietekmes. I. Mutjanko piebilst, ka pie balkona margām piestiprinātās puķu kastes rada papildu mitrumu un margas pastiprināti rūsē. Mājokļu un vides departamentā ļoti bieži atskan sūdzības, ka no augšējā balkona ūdens notek uz apakšējo. Tātad ir bojāta hidroizolācija un vajadzīga pārbaude. Tas nozīmē, ka jāraksta iesniegums ēkas pārvaldniekam. RNP pārvaldītajās mājās ir ēkas pārzinis. Ja ne citādi, viņam var piezvanīt un informēt par situāciju.

N. Ušakovs informē Neatkarīgo: «Spēkā esošā likumdošana nosaka, ka balkoni ir mājas kopīpašuma daļa, un, lai tos remontētu, dzīvokļu īpašniekiem (50% +1 balss) ir jāvienojas par remonta izdevumu segšanu vai nu no mājas apsaimniekošanas maksas uzkrājuma, vai arī papildus jāiekļauj šī pozīcija rēķinos. Lai šo situāciju sakārtotu, pašvaldība meklēs juridiskus risinājumus, ka balkonu regulāri uzturēšanas remontdarbi būtu obligāti jāiekļauj māju apsaimniekošanas maksā. Runājot par konkrēto situāciju Dzirciema ielā, tiks veikta ekspertīze par notikušo nelaimes gadījumu.» .

Avots: nra.lv /Antra Gabre