Valdība sola pedagogus bešā neatstāt
Valdība sola pedagogu algām iztrūkstošo summu atrast valsts budžetā. Puse naudas – trīs miljoni latu – tiks sameklēta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabatas, bet vēl 3,5 miljoni latu tiks rasti no citām valsts budžeta programmām.
Bet pusmiljonu latu, kas šogad papildus vajadzīgi mācību līdzekļu iegādei, IZM būs vien jāsalūko no saviem ietaupījumiem.
Jau pirms valdības sēdes izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis bija optimistiski noskaņots un pauda pārliecību, ka nauda pedagogiem būs. Viņš lika saprast, ka valdībā rasts atbalsts finansējuma piešķiršanai. Tā tiešām arī notika. Premjers Valdis Dombrovskis uzdeva IZM skaidri paziņot, ka nauda algām tiks nodrošināta, jo nevajadzētu likt pedagogiem vēl mēnesi gaidīt un minēt, vai algas būs vai ne. Viņš arī norādīja, ka IZM kopā ar Finanšu ministriju (FM) ir jāprecizē tehniskās lietas – gan finansējuma avoti, gan arī nepieciešamais apjoms.
Vj. Dombrovskis norādīja, ka nākamajos gados visus šos sešus miljonus latu, kas nebija ieplānoti ministrijas izdevumos, jau paredzēs bāzes budžetā. Taču šogad nekas cits neatliks, kā vien izmantot IZM resursu pārdali – to nodrošinās no līdzekļiem budžeta apakšprogrammā Studiju un studējošo kreditēšana. Ietaupījums tajā esot radies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei: šā gada pirmajā pusgadā ir samazinājusies procentu starpība, ko sedz students un ko – Studiju un zinātnes administrācija kredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Tā kā valdība atbalstījusi naudas piešķiršanu pedagogu algām, tad IZM ir gatava novirzīt mācību līdzekļiem trūkstošo summu no saviem ietaupījumiem. Sākotnēji tā prasīja pusmiljonu latu no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, skaidrojot, ka IZM tāda nauda nav pieejama. Nākamgad Izglītības likuma, kurš ar šo mācību gadu paredz daudz lielāku valsts iesaisti mācību līdzekļu iegādē, izpildei vajadzīgi būs papildus 1,6 miljoni latu. IZM sola arī turpmāk šo sadaļu daļēji finansēt no starpbanku kredītu procentu likmes svārstībām studējošo un studiju kreditēšanas programmas ietvaros.
Izskatot šo jautājumu, savu balsi pacēla arī Kultūras ministrija (KM), kura lūdza valdību vairāk atbalstīt ministrijas pārziņā esošo specializēto skolu vajadzības. Mākslas un mūzikas skolās mācību procesa nodrošināšanai vecākiem jāiegulda lieli līdzekļi, piemēram, krāsām, deju apaviem. Premjerministrs gan iebilda, norādot, ka tad jau viss nosakāms kā mācību līdzeklis, tāpēc būtu svarīgi nodefinēt, kas tas īsti ir. Viņaprāt, apavu, guaša krāsu vai zīmuļu iegāde būtu jāatstāj vecāku ziņā. Tomēr KM nepiekāpās: izmaksas specifiskiem mācību līdzekļiem, kas vajadzīgi izglītības procesa nodrošināšanai, ir gana lielas un ne katrs to var atļauties. V. Dombrovskis gan piebilda, ka tad jau var nonākt līdz tam, ka kedas sporta skolai jāsedz no valsts līdzekļiem. Viņš uzdeva KM nākamnedēļ valdībā iesniegt atsevišķu informatīvo ziņojumu par šo jautājumu un saskaņot to ar IZM.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk