• Tweet

Jau vairāk kā nedēļu atpūtniekus nepatīkami izbrīna bieza, izskalotu maijvaboļu kārta gar jūras krastu. Vides eksperti gan mierina: šāda parādība neesot nekas neparasts, tā galvenokārt skaidrojama ar siltajiem laika apstākļiem.

Pēc aculiecinieku novērojumiem, liels daudzums maijvaboļu izskalotas vairākās Rīgas jūras līča piekrastes pludmalēs. Portāla nra.lv aptaujātā aculieciniece stāsta, ka svētdienas pēcpusdienā Garciema jūrmalā novērojusi ļoti daudz beigtu, kā arī pusdzīvu maijvaboļu. Savukārt kāda cita aculieciniece apgalvo, ka pie Mangaļsalas mola nedzīvoe kukaiņi atradušies ne tikai pie krasta, bet arī ūdenī un kāpās. Līdzīgus novērojumus veikuši arī atpūtnieki Jūrmalas pludmalēs, kur, dodoties peldēt, sākumā bijis jāpārkāpj pāri biezai, beigtu vaboļu kārtai.

Tā kā maijā vaboles uzsāk barības meklējumus, tām īpaši labvēlīgs ir silts un saulains laiks, ja ir auksts un lietains, maijvaboles nelido. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti portālam nra.lv stāsta, ka, dodoties barības meklējumos, tās šogad izlidojušas maija vidū. Vaboles masveidā izskalotas pārsvarā divu iemelsu dēļ: pārlidojot lielākos baros, līdz ar spēcīgākām vēja brāzmām, tās iepūstas jūrā un pēc tam izskalotas, kā arī maijvaboļu tieksme lidot pret gaismu tām likusi lidot uz rietošās saules pusi.

Vides eksperti gan mierina, ka arī citus gadus maijvaboles klājušas Baltijas jūras piekrastes pludmales. Maijvaboļu uzlidojumi un masveida izskalošana piekrastē ir bijusi jau agrāk. Kā liecina VAAD novērojumi, 2007.gadā maijvaboļu masveida lidošana un barošanās tika konstatēta Kurzemē

Šobrīd aktīvākais maijvaboļu lidošanas periods jau ir beidzies. Arī Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji portālam nra.lv apgalvo, ka beigto kukaiņu Jūrmalas pludmalēs praktiski vairs nav. Pludmalēs tiek veikti īpaši sakopšanas darbi – katru rītu, ar speciālu pludmales uzkopšanas tehniku tiek savākti gruži un uzrušinātas smiltis. Turklāt maijvabolēm ir savi dabiskie ienaidnieki.

Maijvaboles ir barības bāze daudziem dzīvniekiem. Tās savā barībā izmanto strazdi, vārnas, kraukļi, kovārņi, kurmji un skrejvaboles. Ar kāpuriem labprāt mielojas arī mājas pīles un mežacūkas. Pieaugušas maijvaboles barojas ar koku lapām, vislabāk ozolu, taču to kāpuri barojas ar dažādām augu saknēm, piemēram, kartupeļu un sīpolu saknēm, informē VAAD speciālisti.

Pēc VAAD rīcībā esošās informācijas, īpaši masveidīga maijvaboļu lidošana šogad bija vērojama Iecavas, Bauskas, Saulkrastu, Siguldas, Limbažu, Gulbenes, Balvu un Madonas apkārtnē. Taču Latgalē un Kurzemē, kā arī Latvijas centrālajā daļā šogad maijvaboļu aktivitāte ir ievērojami mazāka.

Avots: nra.lv /Sintija Zandersone