Prezidents Bērziņš bažīgs par ES nākotni
Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešana nesot tikai labu, taču, lai līdz šim nu jau ne pārāk tālu nospraustajam mērķim tiktu, Latvijai vajadzēs pierādīt, ka tā savu attīstību spēs turpināt arī pēc eiro ieviešanas.
Aizdomas par mūsu atbilstību elitārajam klubam varētu radīt arī vērā ņemamais Krievijas kapitāls mūsu bankās, kas Kiprā jau radījis zināmas problēmas.
Tā īsumā varētu rezumēt aizvadītajā piektdienā Saeimā notikušās konferences Pieredze un gatavošanās eiro dalībnieku teikto.
Visuzmanīgākais par eiro nestajiem labumiem savā runā bija Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš gan atzina, ka eiro ir labākā no pieejamajām alternatīvām Latvijai, taču vienlaikus pauda bažas par Eiropas Savienības nākotni kopumā. «[..] jo vairāk ir iespēja iepazīties [ar informāciju], jo lielāks uztraukums mani pārņem,» teica A. Bērziņš. Sīkākus paskaidrojumus par iemesliem, kas izraisa viņa satraukumu, Valsts prezidents konferences dalībniekiem gan nesniedza.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kas nepārprotami atbalsta eiro ieviešanu, jo bez tā saskaņā ar viņa redzējumu Latvija drīz vien nokļūs neatgriezeniskā Krievijas Federācijas kontrolē, norādīja, ka Latvijai var tikt uzdoti neērti jautājumi par mūsu politiku pret nerezidentu, piemēram, Krievijas, noguldījumiem un to radītajiem riskiem.
Šim jautājumam uzmanību pievērsis jau Starptautiskais Valūtas fonds un savā ziņojumā norādījis, ka nerezidentu noguldījumi tagad pārsniedz vairāk nekā pusi no visiem noguldījumiem.
Kā jau pierasts, ne mazākās šaubas par eiro ieviešanas lietderību savā uzrunā neatklāja premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš jau ierastajā manierē un pat jau zināmās frāzēs pārliecinoši atspēkoja jebkura eiro ieviešanas pretinieka paustos argumentus. Tajā skaitā gan cenu pacelšanos eiro ieviešanas dēļ, gan Saeimas opozīcijas piesaukto lata – eiro kursa noteikšanu, kas ļaunākajā gadījumā varētu būt pat 1:1.
Saskaņā ar Eiropas Savienības praksi un V. Dombrovska teikto tā vienkārši nevarot notikt, jo pretējā gadījumā tiktu iedragāta visa konverģences ideja. Proti, mainot pašreizējo lata un eiro kursu uz sliktāku, tiktu panākts, ka, uzņemot Latviju eirozonā, tās līdz šim stabilizētā ekonomika piespiedu kārtā atkal piedzīvotu recesiju.
Arī Igaunijas centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons, kas vienlaikus ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, slavēja eiro un atklāja, ka Igaunijas ekonomika ES vienotās valūtas nestos labumus sajutusi, vēl pirms tā tika ieviesta. Proti, uzlabojusies investīciju piesaiste valstī, bet pēc eiro ieviešanas Igaunijas eksporta līmenis esot rekordaugsts un investīciju līmenis pieaudzis salīdzinoši ātri, līdz ar to samazinājās bezdarba līmenis.
Līdz šim nedzirdētu patiesību par eiro konferencē pauda Austrijas nacionālās bankas vadītājs Evalds Novotnijs. Viņaprāt, ES vienotā valūta un tās nestie labumi ir pamanāmi un novērtējami tikai pēc tam, kad valsts jau pievienojusies eirozonai. Skepticisms par kaut ko nezināmu esot saprotams, taču eiro gadījumā esot pieejami konkrēti piemēri ar pozitīvu pieredzi.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk