Valsts kontroles vadības liktenis juridiskā labirintā
Plānots, ka rīt Saeimas deputāti balsos par jauno Valsts kontroles vadītāju, taču ļoti iespējams, ka pēkšņā neatkarīgā deputāta Viktora Valaiņa atklāsme, ka viena no kandidātēm nedrīkst tikt ievēlēta šajā amatā, balsojumu atcels.
Šobrīd augstajam amatam deputāti izvirzījuši divas kandidātes – Valsts kontroles (VK) pašreizējās padomes locekli Elitu Krūmiņu un zvērināto revidenti Ivetu Rutkovsku. E. Krūmiņu izvirzījuši četri deputāti no Reformu partijas un Nacionālās apvienības, savukārt I. Rutkovsku Vienotības deputāts Dzintars Zaķis.
Iemeslu, kāpēc E. Krūmiņa nedrīkstētu ieņemt VK vadītājas amatu, V. Valainis saskatījis VK likumā, kas nosaka, ka VK padomes priekšsēdētājs ir VK vadītājs, bet institūcijas padomes sastāvā persona var atrasties tikai divus termiņus pēc kārtas. E. Krūmiņai VK padomē šis ir jau otrs termiņš, kurš beidzas 14. maijā, tādēļ, ja viņu ievēlē VK vadītājas amatā, viņai, V. Valaiņa interpretācijā pārkāpjot likumu, vajadzētu atkal kļūt par padomes locekli, un nu jau trešo termiņu pēc kārtas.
Tomēr Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā piedalījās arī abas kandidātes, pieaicināto ekspertu – VK pārstāvja, bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa – paustie likuma skaidrojumi nedeva pārliecību, ka E. Krūmiņa tiešām drīkst kandidēt uz VK vadītājas krēslu.
VK pārstāvis un G. Bērziņš, kurš ir viens no deputātiem, kas virza E. Krūmiņas kandidatūru, uzskatīja, ka VK likums pieredzējušajai VK darbiniecei neliedz ieņemt augsto amatu, jo likums atdalot VK vadītājas amatu no iestādes padomes ierindas locekļiem.
Tik pārliecināts nebija G. Kusiņš, kura vadītā biroja darbinieki, konsultējoties ar tiesību zinātniekiem un analizējot likumus, bija raduši trīs interpretācijas, kas izslēdz cita citu. Viena no tām atbalsta VK pārstāvja un G. Bērziņa pausto pārliecību, otra ir līdzvērtīga V. Valaiņa, bet trešā ļauj E. Krūmiņai būt ievēlētai amatā, taču atrasties tajā tikai līdz brīdim, kad beidzas viņas pilnvaras VK padomē, – 14. maijam.
Lai atrastu vienīgo pareizo atbildi, G. Kusiņš lūdza birojam dot laiku vismaz līdz šodienas pēcpusdienai. Pretējā gadījumā varot notikt tā, ka E. Krūmiņa tiek ievēlēta, bet vēlāk Satversmes tiesa balsojumu atzīst par nelikumīgu.
Komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa šos argumentus atzina par labu esam un vienojās, ka Juridiskajam birojam nepieciešamais laiks tiks dots. Taču gadījumā, ja problēma netiks atrisināta, Saeimas prezidijam būs jālemj par valsts kontroliera vēlēšanu atcelšanu.
Valsts kontrolieres amata kandidāte E. Krūmiņa kopš 2005. gada ir Valsts kontroles padomes locekle un Trešā revīzijas departamenta direktore. Savukārt I. Rutkovska kopš 2010. gada ir valdes locekle un atbildīgā zvērinātā revidente SIA Larssen Donoway Inkens. Pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaras beidzas 21. janvārī.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk