• Tweet

Līgatnes dabas takas un tajās mītošie dzīvnieki šomēnes mainījuši savu apsaimniekotāju. Lāču krīze Gaujas Nacionālā parka fonda budžetā radījusi ap 20 000 latu lielu robu, un šī sabiedriskā organizācija nolēmusi lauzt 2009. gadā slēgto līgumu.

Tagad par dabas takām pilnībā atbild vides un reģionālās aizsardzības ministram tieši pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde.

Voljērs palicis neuzbūvēts

Pagājušās piektdienas pēcpusdienā turpinājās saimniecības un dokumentācijas pārņemšana, taču joprojām trūka skaidrības, kas notiks ar te strādājošiem cilvēkiem. Darba attiecības ar visiem pārtrauktas. Tātad – arī slavenāko Latvijas zvēru kopēju – par lāču mammu mīļi saukto Velgu Vītolu. Veselības problēmu dēļ viņai gan tāpat būtu nācies mainīt savu darbības specializāciju. Strādāt smagu fizisku darbu viņa vairs nedrīkst. Taču Dabas takas Velgai vienmēr paliks atvērtas. To Neatkarīgajai apgalvo Sigita Šulca, kura par Līgatnes dabas taku vadītāju tika iecelta lāču krīzes juku brīdī. Lācene Made pavasarī izbēga, atkārtoti parokoties zem švakā voljēra. Viņu nošāva, bet iepriekšējo dabas taku priekšnieku atlaida. Divus lāču puikas nācās aizvest uz privātu zoodārzu Ķekavā. Novembra beigās jaunā lāču māja beidzot tika uzcelta un lāči atvesti atpakaļ, taču publika uz viņiem nevar palūkoties, jo pastaigu voljērs nav uzbūvēts. S. Šulca stāsta, ka voljēram bija jātop līdz nākamajai vasarai, bet, kas tagad notiks, vairs nav skaidrs. Arī pašas priekšnieces nākotne šobrīd karājas gaisā.

Fondam pārmet bezatbildību

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks, kurš pats savulaik vadījis Gaujas Nacionālā parka administrāciju un pats arī lāčus uz Līgatni atvedis, dabas taku nodošanu fondam vērtē kā neizdevušos eksperimentu. Līdzšinējā saimniekošana nav bijusi apmierinoša – nevalstiskajai organizācijai viņa vērtējumā pietrūcis atbildības izjūtas. J. Strautnieks gan atgādina, ka dabas taku nodošana fondam notika valsts ekonomiskās krīzes apstākļos, kad valdības ģenerālais politiskais uzstādījums bija maksimāli daudz valsts funkciju atdot privātajam sektoram. Bet tagad Dabas aizsardzības pārvalde atkal saimniekos pati. «Šobrīd mums ir tāda pārliecība,» piebilst ģenerāldirektors. Par to, kas notiks ar darbiniekiem, viņš vēl nevarēja skaidro atbildēt. Zvēru kopēji būs vajadzīgi. Tādi dabas takās ir divi. Velgas Vītolas padoms un pieredze arī acīmredzot būs nepieciešami. Bet kopumā tur līdz šim strādāja septiņi cilvēki. Vai viņiem visiem Līgatnes mežā turpmāk atradīsies kāds darbs, nav zināms.

Valsts bijis slikts saimnieks

Jautājums, kad publika varēs paraudzīties uz visu šo nepatikšanu un pārmaiņu galvenajiem objektiem – vecajiem lāčiem Puiku un Miku –, vēl ir atklāts. Tehniski visas projekta īstenošanas atļaujas ir saņēmis Gaujas Nacionālā parka fonds, un Dabas aizsardzības pārvaldei labpatīk uzskatīt, ka šī organizācija arī pabeigs projektu līdz galam, proti, uzcels lielo voljēru. Bet – ja fonds atteiksies, pārvalde projektu pārņemšot un attiecīgi meklēs pati naudu tā īstenošanai. Skaidrs, ka nav nekādas jēgas turēt lāčus meža vidū, iespundētus būrī, ja neviens nevar uz viņiem paskatīties.

Gaujas Nacionālā parka fonda vadība neslēpj, ka no dabas taku apsaimniekošanas atsakās ar zināmu rūgtumu. Valdes priekšsēdētāja Baiba Pavloviča skaidro, ka ar katru gadu naudas saimniekošanai dabas takās tika atvēlēts arvien mazāk. Arī jaunas lāču mājas būvniecība bija fonda iniciatīva. Īpašnieks – valsts – nevienu santīmu šim nolūkam neatvēlēja. Tāpēc pārmetumiem par bezatbildīgu saimniekošanu viņa kategoriski nepiekrīt: «Fonds līdz pēdējai darbības dienai Līgatnes dabas takās saimniekojis pēc labākā sirdsapziņas, ņemot vērā ierobežoto finansējumu un problēmas, kas daudzu gadu laikā Līgatnes dabas takās krājušās un pēdējo gadu laikā redzamas publiski. Neviens fondu nespieda vākt ziedojumus lāču mājas būvniecībai. Apsaimniekojot šo valsts objektu, mēs diemžēl saskārāmies ar valsts vienaldzību pret savu īpašumu.»

Gadījumā, ja arī turpmāk Dabas aizsardzības pārvalde nepieciešamo naudu lāču mājas otrajai kārtai nepiešķirs, fonds turpinās vākt ziedojumus.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne