• Tweet

Latvijā, iespējams, ir lielākais alkohola patēriņš uz vienu pieaugušo Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Šā iemesla dēļ Ministru kabineta komiteja (MKK), neņemot vērā ražotāju un Finanšu ministrijas iebildumus, virza tālāk rīcības plānu alkohola patēriņa samazināšanai nākamajiem diviem gadiem. Tiesa, mēs varam sevi mierināt, ka alkohola patēriņš Latvijā beidzamos 30 gados pieaudzis tikai par procentu.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas apkopotajiem datiem par 2010. gadu Latvijā ikkatrs iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem, gadā patērē 13,2 litrus alkohola. Saskaņā ar šiem pašiem datiem lielāki alkohola lietotāji mīt vien Luksemburgā. Tajā katrs iedzīvotājs gada laikā izdzerot 15,3 litrus alkohola. Šos datus gan iespējams viegli apstrīdēt, jo mazo Eiropas valstiņu lētā alkohola dēļ iecienījuši kaimiņos dzīvojošie vācieši, franči un beļģi. Īpaši uzkrītošs alkohola eksports esot vērojams pēc Eiropas Parlamenta plenārsēdēm Strasbūrā, kad no ES funkcionāri speciāli izmet līkumu, lai iegrieztos Luksemburgā un iegādātos alkohola krājumus nākamajam mēnesim.

Statistiski mazāk dramatiska aina ar alkohola patēriņu Latvijā paveras, raugoties patēriņa pieaugumā beidzamo 30 gadu laikā – Latvijā tas palielinājies par vienu procentu, kamēr katoliskajā Īrijā par 24%, Kiprā – pat par 35%.

Tomēr tas alkohola izplatības pretiniekus nemierina. Apspriežot alkohola patēriņa mazināšanas plānus, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis atgādināja, ka Latvijā ir ļoti smaga situācija ar bērnu un jauniešu alkoholismu. Tādēļ neesot pieļaujams, ka apspriežamais plāns, pateicoties alkohola ražotāju un darba devēju lobijam, tiek joprojām bremzēts. P. Apinis MKK sēdē vainoja valdību, ka tā līdz šim uzklausījusi tikai lišķīgos uzņēmējus, kas nodarbojas ar tautas nodzirdīšanu. Arī veselības ministre Ingrīda Circene bāra alkoholisko dzērienu ražotājus, ka tie cīņā par savas preces noieta saglabāšanu izmanto apšaubāmus argumentus, kas patiesībā viņu uzņēmējdarbību neietekmējot. Emocionālās runas laikā ministre, šķiet, piemirsa par dažām niansēm nozarē – stāstot, cik ļoti izteikta ir alkoholisma problēma, viņa palīgā cīņai ar to piesauca Pumpura eposa Lāčplēsis varoņus, tautas spēka un gudrības simbolus Laimdotu un Lāčplēsi. Kontekstā ar apspriežamo tēmu tas dažiem izraisīja vieglu smaidu, jo, kā zināms, Lāčplēsis ir viens no populārākajiem aliem valstī.

Alkohola ražotājiem netīkamākie ir plānā paredzētie reklāmu ierobežojumi, kas, pēc plāna izstrādātāju domām, ir viens no galvenajiem iemesliem, kas pamudina jauniešus sākt lietot alkoholu.

Piemēram, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Alus darītāju savienība kategoriski iebilst pret reklāmu ierobežojumiem un lūdz izslēgt no plāna trīs pasākumus – alkoholisko dzērienu vides reklāmu ierobežojumus, ierobežojumus alkoholisko dzērienu akciju reklāmai un papildu ierobežojumus alkohola reklāmai televīzijā.

Viņuprāt, šīs ieceres nesamērīgi ierobežotu ražotājus un tiktu samazināta Latvijas ražotāju tirgus daļa uz nelegālā alkohola ražotāju un izplatītāju rēķina, bet kopējais alkohola patēriņš nemazinātos. Šie ierobežojumi radītu ne tikai nozares lejupslīdi, bet arī darba vietu samazinājumu un nodokļu ieņēmumu kritumu, teikts apvienību kolektīvajā atzinumā.

Apvienības iebilst pret reklāmas aizliegumu televīzijā no 6 līdz 22, skaidrojot, ka jau šobrīd stipro alkoholisko dzērienu reklāma televīzijā ir aizliegta, tādējādi paredzētais reklāmas aizliegums televīzijā tiktu attiecināts tikai uz alu un vīnu.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis