2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas spiedienu, kā arī stingrākiem finansēšanas nosacījumiem.
Eiropas Komisijas 2026. gada rudens ekonomikas prognozē paredzēts, ka ES reālā IKP pieaugums 2026. gadā būs 1,4 %, kas ir vairāk nekā prognozēts pavasarī. Tiek prognozēts, ka 2027. gadā izaugsme saglabāsies 1,4 % apmērā, 2028. gadā palielinoties līdz 1,5 %. Paredzams, ka eirozonā būs vērojama līdzīga attīstība, un reālais IKP gan 2026. gadā, gan 2027. gadā varētu pieaugt par 1,2 %, bet 2028. gadā – par 1,3 %. Tiek prognozēts, ka ES gada inflācija sasniegs 3,3 % 2026. gadā un 3,2 % 2027. gadā, kas ir ievērojami vairāk, nekā prognozēts pavasarī, taču pēc tam 2028. gadā tā samazināsies līdz 2,3 %. Gaidāms, ka inflācija eirozonā uzrādīs līdzīgu tendenci, sasniedzot 3,2 % 2026. gadā un 3,1 % 2027. gadā, bet 2028. gadā samazinoties līdz 2,1 %.
Izaugsmi, kas 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos bija labāka, nekā gaidīts, veicināja stabils patēriņš un straujš preču eksporta kāpums, kas labvēlīgi ietekmēja ražošanas darbību. Turpretī ieguldījumu līmenis bija nedaudz zemāks par gaidīto.
Oktobrī inflācija eirozonā sasniedza 4 %. Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija nākamgad palēnināsies, jo gaidāmais pakāpeniskais degvielas mazumtirdzniecības cenu kritums vairāk nekā kompensēs elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu. Oktobrī sāka palielināties arī pārtikas cenu inflācija, un paredzams, ka tās kāpums paātrināsies, ko veicinās augstāku enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu novēlotā ietekme un lauksaimnieciskā ražošanas traucējumi, ko izraisīja ekstremālie laikapstākļi 2026. gada vasarā.
Kopējā inflācija ES no 2026. gada beigām līdz 2027. gada sākumam sasniegs maksimumu, pārsniedzot 4 %, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies.
Attēlā: Eiropas ekonomikas prognoze 2026., 2027., 2028. gadam.
ES ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis sacīja: “Jaunākā Eiropas Komisijas ekonomikas prognoze Latvijai ir ievērojami uzlabojusies – tautsaimniecība šogad augs gandrīz divreiz straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šogad Latvijas izaugsme tiek prognozēta 2,6% apmērā, kamēr ES kopumā gaidāms 1,4% pieaugums. Latvijas ekonomikas izaugsmi veicina iedzīvotāju patēriņš, eksports un investīcijas. Nozīmīga loma ekonomikas izaugsmē ir ES finansējumam, tostarp Atveseļošanas fonda ieguldījumam Latvijas ekonomikā kopumā gandrīz divu miljardu eiro apmērā. Būtiski būs efektīvi izmantot ES fondu iespējas ekonomikas stimulēšanai arī turpmāk. Pozitīvas tendences vērojamas visās Baltijas valstīs – Lietuvā šogad prognozēta 2,7% izaugsme, bet Igaunijā – 2,2%. Arī nākamgad Baltijas valstu ekonomikas turpinās augt, lai gan nedaudz lēnākā tempā. Tomēr gan Latvija un Austrumu pierobežas valstis, gan ES kopumā turpina saskarties ar būtisku ģeopolitisko nenoteiktību un ārējiem riskiem. Turklāt enerģijas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu gan šogad, gan nākamgad. Tāpēc ir svarīgi turpināt sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju, lai pašreizējā izaugsme būtu noturīga ilgtermiņā.”
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālāk