• Tweet

Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri kļūst arvien pieejamāki starptautiskajiem investoriem. Taču progress atsevišķos tirgus segmentos vēl nenozīmē, ka mums ir pilnvērtīgi funkcionējošs reģionālais kapitāla tirgus. Mēs esam trīs nelielas ekonomikas, un sadrumstalotība mums izmaksā daudz dārgāk nekā lielākām valstīm. Ja vēlamies piesaistīt vairāk starptautiskā kapitāla un vietējiem uzņēmumiem nodrošināt plašākas finansējuma iespējas, Baltijas reģionam jādarbojas kā vienotam tirgum. Turklāt Baltijas valstu kapitāla tirgus integrācija nav abstrakts politikas mērķis, tas ir konkurētspējas jautājums.

Lielāku ietekmi var iegūt tikai kopā
Pēdējo gadu dinamika apliecina Baltijas kapitāla tirgus potenciālu. 2025. gadā Baltijas uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Arvien vairāk uzņēmumu kapitāla tirgu izmanto kā pilnvērtīgu finansējuma avotu. Savukārt investori kļūst arvien labāk pazīstami ar Baltijas emitentiem.

Vienlaikus galvenais izaicinājums – mērogs – nav pazudis. Katrs Baltijas valstu tirgus atsevišķi joprojām ir neliels gan likviditātes, gan investoru bāzes, gan lielo emitentu skaita ziņā. Mēs nevaram mainīt ģeogrāfiju, taču varam mazināt sadrumstalotību.

To apliecina arī veids, kā Baltijas reģions arvien biežāk tiek prezentēts starptautiskajiem investoriem. MSCI, viens no pasaules vadošajiem akciju tirgu indeksu veidotājiem, Baltijas valstu indeksos mūs vērtē kā vienotu tirgu. Tas ir būtiski, jo starptautiskie investori meklē tirgus ar pietiekamu mērogu, likviditāti un pieejamību. Atsevišķi mūsu valstu tirgus ir viegli nepamanīt, bet kopā tos ir vieglāk izprast, analizēt un arī ieguldīt.

Tai pat laikā Baltijas valstu konkurētspēja nav mēģinājums atdarināt tādus finanšu centrus kā Frankfurte vai Parīze. Mūsu spēks ir vienota, efektīva un uzticama reģionālā kapitāla tirgus izveide.

Infrastruktūra attīstās straujāk nekā to regulējošie noteikumi
Svarīgi infrastruktūras šķēršļi Baltijas kapitāla tirgū pakāpeniski tiek novērsti. Piemēram, ir uzlabota Baltijas valstu pēctirdzniecības infrastruktūras sasaiste ar starptautiskajiem norēķinu tīkliem, bet kopš 2026. gada 15. jūnija Baltijas biržās kotētās uzņēmumu obligācijas un akcijas ir pieejamas glabāšanai un norēķiniem arī caur Euroclear Bank. Tas samazina operacionālos šķēršļus starptautiskajiem investoriem un padara Baltijas valstu vērtspapīrus pieejamākus globālajai investoru sabiedrībai.

Tomēr sistēmu savienošana ir tikai daļa no darba. Sarežģītākie jautājumi šobrīd ir saistīti nevis ar infrastruktūru, bet gan ar tās regulējumu, piemēram, nodokļu piemērošanu, ieturējuma nodokļa procedūrām, vērtspapīru emisiju prasībām, kā arī atšķirībām valstu regulējošo un uzraugošo iestāžu praksē. Lai gan šie jautājumi var šķist tehniski, tie bieži nosaka, vai pārrobežu investīcijas ir gana vienkāršas un efektīvas.

Ilgtermiņa kapitāla piesaistei būtiska ir prognozējamība. Investori ir gatavi izvērtēt un uzņemties riskus, taču daudz lielāku nenoteiktību rada regulējums, kas bieži mainās vai tiek atšķirīgi interpretēts kaimiņvalstu tirgos. Tāpēc nepieciešama mērķēta likumdošanas pilnveide, tostarp tirdzniecības un pēctirdzniecības regulējuma modernizācija, ciešāka nodokļu režīmu saskaņošana un administratīvā sloga mazināšana. Nav vajadzīga vēl viena vispārīga attīstības stratēģija – vajag rīkoties konsekventi, lai novērstu konkrētus un jau sen identificētus šķēršļus.

Mājsaimniecības ir svarīga kapitāla tirgus attīstības daļa
Kapitāla tirgus attīstība nav saistīta tikai ar institucionālajiem investoriem un lieliem uzņēmumiem. Liela nozīme ir arī mājsaimniecību iesaistei. Eiropas mājsaimniecības joprojām ievērojami lielāku daļu naudas glabā skaidrā un noguldījumos nekā ASV iedzīvotāji. Arī Baltijas valstīs situācija nav vienāda, piemēram, Igaunijā ir izveidojusies daudz spēcīgāka tiešo ieguldījumu kultūra, kamēr Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgāki.

Mērķim nevajadzētu būt mudināt cilvēkus pārorientēties no noguldījumiem uz īstermiņa spekulatīvu tirdzniecību. Daudz svarīgāk ir panākt, lai ilgtermiņa investēšana kļūtu par ierastu finanšu labklājības sastāvdaļu. Taču tam nepieciešama vienkārša piekļuve investīciju iespējām, skaidra cenu politika, saprotami produkti un uzticēšanās tirgum.

Šajā procesā būtiska loma ir bankām. Baltijas valstīs tās ir viens no galvenajiem uzticības un arī atbilstošu pakalpojumu kanāliem, caur kuriem iedzīvotāji piekļūst kapitāla tirgiem. Piemēram, daudziem klientiem pirmā investēšanas pieredze būs tajā pašā digitālajā vidē, kuru viņi jau ikdienā izmanto saviem banku pakalpojumiem.

No potenciāla līdz pilnvērtīgi funkcionējošam tirgum
Baltijas reģionam ir visi priekšnoteikumi, lai izveidotu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu kapitāla tirgu, kur priekšplānā ir talants, digitālās iespējas un pieredzējušas institūcijas. Nākamais attīstības posms ir daudz praktiskāks – mazināt nevajadzīgās atšķirības starp valstīm jomās, kur nepieciešams reģionāls mērogs, padarīt nodokļu un regulatīvo vidi prognozējamāku, kā arī nodrošināt, lai Eiropas regulējums efektīvi darbotos arī mūsu tirgu mērogā.

Ja spēsim samazināt sadrumstalotību, uzlabot regulatīvās un nodokļu vides prognozējamību un efektīvāk novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus produktīvās investīcijās, Baltijas reģions var kļūt par ievērojami pievilcīgāku galamērķi ilgtermiņa kapitālam.

Viedokļa rakstu sniedz Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.