Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā rāda, ka jauno projektu segmentā šogad ir bijis cenu kāpums par 5 % salīdzinot ar pērno gadu, un sagaidām, ka tas šogad turpināsies 5 līdz 10 % robežās, liecina Luminor bankas dati.
“Balstoties uz īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā reāllaikā, redzam, ka cenas jauno mājokļu segmentā šogad aug par aptuveni 5 %, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šāda dinamika sniedz priekšstatu par darījumiem, kas vēl tikai tiks noslēgti un ļauj izdarīt secinājumus par jauno mājokļu cenu līmeni, kas oficiālajā statistikā varētu parādīties tuvākā gada līdz pusotra gada laikā. Jauno projektu segmentā cenas par kvadrātmetru jau pārsniedz 2000 eiro robežu un tuvojas 3000 eiro. Savukārt pieprasītākās lokācijās, piemēram, Rīgas centrā vai Āgenskalnā, pircējiem jārēķinās ar 3000 līdz pat 5000 eiro par kvadrātmetru. Ja otrreizējā tirgū cenu nosaka pircējs un pārdevējs jeb pieprasījums, tad pirmreizējā tirgū tās ir materiālu un darba spēka izmaksas, kas lielā mērā šobrīd jauno mājokļu tirgus cenas dzen uz priekšu. Šobrīd jauno projektu skaits otrreizējā tirgū Latvijā ir zems,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Cenu kāpumu jauno projektu segmentā veicina pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem. Vienlaikus aktivitāte saglabājas arī otrreizējā mājokļu segmentā. Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetriem, liecina Luminor bankas dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido 31 % no darījumiem. Līdztekus arvien pieaug arī interese par mājokļiem jaunajos projektos, kas pērn veidoja 27 % no visiem mājokļiem, kas iegādāti ar Luminor bankas atbalstu.
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie provizoriskie dati liecina, ka 2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 1,2 %. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 2,1 %, savukārt lietoti mājokļi bija par 1,9 % dārgāki.
Vēl par tēmu:
Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālāk