• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām un stiprināt bibliotēku lomu izglītībā un kultūrā.

Bibliotēku likums pieņemts jau 1998. gadā, un kopš tā laika bibliotēku funkcijas ir būtiski mainījušās. “Bibliotēku loma ir ievērojami paplašinājusies, un daudzos jautājumos esošais regulējums vairs neatbilst realitātei. Jāstiprina bibliotēku darbība un funkcijas, īpaši ņemot vērā to nozīmi lasītprasmes veicināšanā un sabiedrības informētībā,” iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, piebilstot, ka izglītota un informēta sabiedrība ir būtiska arī valsts drošībai.

Mērķis ir nodrošināt ikvienam brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai, zināšanām un kultūras mantojumam, kā arī sekmēt mūžizglītību un sabiedrības pilsonisko līdzdalību. Bibliotēkas arvien biežāk kļūst par daudzfunkcionāliem centriem, īpaši reģionos, kur tā nereti ir vienīgā vieta, kas nodrošina gan kultūras, gan sociālos pakalpojumus un vietējās kopienas satikšanās iespējas. “Bibliotēkai jābūt pieejamai visiem – tā nedrīkst kļūt par luksusa preci,” iepriekš uzsvēra A. Zariņa-Stūre.

Ar grozījumiem ir paredzēts paplašināt bibliotēkas definīciju, nostiprinot to kā izglītojošu, informācijas, kultūras un sabiedrības līdzdarbības institūciju. Tāpat likumā pirmo reizi paredzēts noteikt Latvijas bibliotēku tīklu kā līdzsvarotu, saskanīgu un vienotu valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku kopumu, kas aptver visu valsts teritoriju, kā arī definēti visi Latvijas bibliotēku tīklā esošo bibliotēku tipi. Šajā tīklā ietilps Latvijas Nacionālā bibliotēka, publiskās, augstākās izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī speciālās bibliotēkas.

Likumprojekts precizē arī bibliotēku pamatfunkcijas, tostarp stiprina to lomu vietējo kopienu attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Vienlaikus paredzēts mazināt administratīvo slogu, piemēram, bibliotēku akreditācijas termiņu plānots pagarināt no pieciem uz sešiem gadiem, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas darbības kvalitāti turpmāk novērtēs attiecīgās izglītības iestādes akreditācijas procesā, savukārt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vairs nebūs nepieciešama akreditācija. Tāpat plānots mazināt arī bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu.

Lai grozījumi Bibliotēku likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā deputātiem vēl jāskata Saeimas sēdē.