• Tweet

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības – pamatā šā gada februārī no Eiropas Komisijas tika saņemti maksājumi ES fondu 2021–2027 plānošanas perioda ietvaros. Tieši šie maksājumi pamatā noteica bilances uzlabošanos kopbudžetā, kur atbilstoši Valsts kases datiem šā gada četros mēnešos bija deficīts 137,5 miljonu eiro apmērā iepretim 777,5 miljonu eiro deficītam janvārī–aprīlī pirms gada.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada četros mēnešos pieauga par 309,7 miljoniem eiro jeb 7% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, sasniedzot 4,7 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu četru mēnešu plāns tika izpildīts 99,3% apmērā jeb par 35,8 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus kopumā turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,7 miljardi eiro un pieauga par 118,8 miljoniem eiro jeb 7,7%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada četros mēnešos 841,1 miljona eiro apmērā pieauga par 24,5 miljoniem eiro jeb 3%, salīdzinot ar janvāri–aprīli pērn. Pēc VID datiem IIN atmaksas šā gada četros mēnešos bija mazākas nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Atmaksu kritumu ietekmēja fiksēta ar IIN neapliekamā minimuma ieviešana no 2025. gada, kā rezultātā samazinājās atmaksājamo summu kopējie apmēri. IIN ieņēmumi iekasēti 95,1% apmērā no periodā plānotā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 98,9% no plānotā šā gada četros mēnešos. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, četros mēnešos pieauga par 5,2%, ko ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan darba samaksas vidējā apmēra pieaugums, kā arī minimālās algas celšana valstī no 740 līdz 780 eiro ar šā gada 1. janvāri.

Arī UIN ieņēmumu kritums šā gada četros mēnešos par 64,1 miljonu eiro jeb 21,5% skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā (nodoklis tika samaksāts 2025. gada janvārī). Vienlaikus vērojams UIN ieņēmumu kritums finanšu nozarē, kur, atbilstoši VID datiem no atsevišķām lielākajām bankām šā gada četros mēnešos iekasēts mazāk nekā janvārī–aprīlī pirms gada. UIN šā gada četru mēnešu ieņēmumu plāns izpildīts 101,1% apmērā.

Turpretī dabas resursu nodokļa ieņēmumi šā gada četros mēnešos 28,1 miljona eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim (par 0,7 miljoniem eiro jeb 2,6% mazāki nekā janvārī-aprīlī pirms gada), taču periodā plānotais tika izpildīts tikai 66,5% apmērā jeb par 14,1 miljonu eiro mazāk. Plāna neizpildi nosaka poligonos apglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu apjoma samazināšanās, ko veicina šķirošanas paradumu uzlabošanās un infrastruktūras attīstība. Attiecīgi dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognoze šā gada aprīlī, sagatavojot 2026. gada Progresa ziņojumu, tika koriģēta, samazinot plānu par 27 miljoniem eiro.

Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi bija lielāki nekā četros mēnešos pērn, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 1,4 miljardu eiro apmērā pieauga par 132,7 miljoniem eiro jeb 10,7% salīdzinājumā ar četriem mēnešiem pirms gada, pārsniedzot periodā plānoto par 62,1 miljonu eiro jeb 4,7%. Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šā gada četros mēnešos augušas par 6,8%, kamēr atmaksas samazinājušās par 1,6%. Tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tai skaitā aprīlī pieaugot degvielas tirgotāju iemaksām, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes nozarē.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija par 39,1 miljonu eiro jeb 10% lielāki nekā 2025. gada četros mēnešos, sasniedzot 429,8 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 99,4% apmērā. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem un dabasgāzi, ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem pieauguši mazākā mērā, bet ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem bijuši pērnā gada līmenī. Gan degvielai, gan tabakai likmes tika palielinātas no šā gada 1. janvāra, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem no 1. marta. Reaģējot uz konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos, tika ieviests jauns pagaidu pasākums no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – samazināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada trijos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo iepriekšējo gadu periodu, patēriņam nodots par 7,3% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 5,5% vairāk, bet benzīns par 13,5% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apjoms četros mēnešos samazinājies attiecīgi par 12,7% un 2,2%.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 274,1 miljona eiro apmērā 2026. gada četros mēnešos iekasēti par 35,1 miljoniem eiro jeb 14,7% vairāk nekā janvārī–aprīlī gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar par 38,1 miljonu eiro lielākiem nekā pērn ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā. Savukārt valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija par 12 miljoniem eiro jeb 18,6% mazāki nekā janvārī–aprīlī pirms gada, ko noteica mazāki ieņēmumi no izsniegtajiem valsts aizdevumiem, kā arī zemāki procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem, kurus ietekmēja Eiropas Centrālās bankas veiktā bāzes procentu likmju samazināšana.

Kopbudžeta izdevumi 2026. gada četros mēnešos bija 6,4 miljardi eiro, kas ir par 124,5 miljoniem eiro jeb 2% augstāki nekā četros mēnešos gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar kapitālo izdevumu (neieskaitot transfertus pašvaldībām) kāpumu valsts pamatbudžetā par 123,5 miljoniem eiro jeb 37,5%, kopā kapitālajiem izdevumiem veidojot 452,9 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 169,7 miljoniem eiro lielāki pamatā kājnieku kaujas mašīnu iegādes dēļ NBS vajadzībām šā gada janvārī un februārī. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 40,5 miljoniem eiro pērn veikto maksājumu dēļ Liepājas cietuma būvniecībai.

Kopumā 2026. gada četros mēnešos valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai sasniedza 661,6 miljonus eiro, kas bija par 61,5 miljoniem eiro jeb 8,5% mazāk nekā četros mēnešos pirms gada. Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 174,7 miljonu eiro apmērā, kas bija par 23,9 miljoniem eiro mazāk nekā četros mēnešos pirms gada. Savukārt Atveseļošanas fonda projektiem šā gada četros mēnešos izdoti par 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 251,7 miljonus eiro. Rail Baltica projekta izdevumi 2026. gada četros mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši mazāki nekā pērn, t. i., 63 miljoni eiro.

Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada četros mēnešos izlietoti 345 miljonu eiro apmērā, kas bija par 86,3 miljoniem eiro jeb 20% mazāk nekā janvārī–aprīlī pirms gada, kas pamatā skaidrojams ar izdevumiem pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā. Izdevumi sociālajiem pabalstiem valsts pamatbudžetā tika izlietoti pērnā gada līmenī – 237,1 miljona eiro apmērā. Tas saistāms ar pērn janvārī no valsts pamatbudžeta veiktajām izmaksām atlikušajām kompensācijām hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 17,8 miljonu eiro apmērā, vienlaikus izdevumi atsevišķiem valsts sociālajiem pabalstiem ir pieauguši par 16,2 miljoniem eiro, tostarp sociālā nodrošinājuma un bērna kopšanas pabalstiem, pabalstam un atlīdzībai aizbildnim un audžuģimenei, kā arī izdienas pensijām.

Valsts pamatbudžetā 2026. gada četros mēnešos bija 421,2 miljonu eiro deficīts, bilancei uzlabojoties par 564 miljoniem eiro salīdzinājumā ar četriem mēnešiem pērn.

Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada četros mēnešos bija 1,7 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri-aprīli tie pieauga par 85,4 miljoniem eiro jeb 5,4%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 62,2 miljoniem eiro jeb 5,5% un bija 1,2 miljardi eiro. Jāatzīmē, ka šā gada aprīlī izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 671 eiro, kas ir par 9,7% lielāks nekā 2025. gada aprīlī, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,8%. Izdevumi slimības pabalstiem bija 161,1 miljons eiro, kas ir par 17,1 miljonu eiro jeb 11,9% lielāki nekā pirms gada. Šā gada aprīlī izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 21%, kamēr saņēmēju skaits bija par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada aprīlī. Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 68,6 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 1,8% lielāki nekā četros mēnešos pirms gada. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada aprīlī samazinājās par 5,6%, bet izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 9,2%.

Kopumā valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada četros mēnešos bija 137,3 miljoni eiro, pieaugot par 72,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar 2025. gada atbilstošo periodu.

Pašvaldību budžeta izdevumi bija 1,3 miljardi eiro un 2026. gada četros mēnešos tie pieauga straujāk (par 54,9 miljoniem eiro jeb 4,6%) nekā ieņēmumi (par 47,7 miljoniem eiro jeb 3,6%). Rezultātā četri mēneši pašvaldību budžetā noslēgti ar pārpalikumu 111,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,2 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pērnā gada četriem mēnešiem.

Lielāko kāpumu nodrošināja pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada četros mēnešos 278,3 miljoni eiro un bija par 20,3 miljoniem eiro jeb 7,8% lielāki nekā pērn. Vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas izdevumi. Arī izdevumi atlīdzībai pieauga par 16,4 miljoniem eiro jeb 2,7% un bija 625,8 miljoni eiro, kas pamatā saistāms ar plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu valstī.

Pašvaldību izdevumi pamatkapitāla veidošanai auguši par 9,1 miljonu eiro jeb 7,9%, vairāk ieguldot ES fondu projektu īstenošanai. Kapitālajam remontam un rekonstrukcijas projektiem pašvaldībās šā gada četros mēnešos investēts par 7,8 miljoniem eiro vairāk (pamatā Rīgā), savukārt būvniecības projektiem par 8,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada (tostarp, Jelgavā, Madonā, Mārupē un Ādažos), vienlaikus par 5,5 miljoniem eiro samazinājās izdevumi transporta būvēm pašvaldību budžetā.

Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Progresa ziņojumam 2026. gadā tiek prognozēts 3,0% no IKP. Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara prognozēm paredzams, ka vidējais vispārējās valdības budžeta deficīts ES kopumā šogad būs 3,5% no IKP, atspoguļojot vājāku ekonomisko aktivitāti, lielākus procentu maksājumus valsts parāda apkalpošanai, atbalsta pasākumus ar mērķi mazināt augstāku enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī lielākus aizsardzības izdevumus.