Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei

Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas aptauja. Atpūta, ceļojumi un hobiji tiek norādīti retāk, turklāt iedzīvotāju prioritātes mainās atkarībā no vecuma un ienākumu līmeņa, norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Mājokļa uzlabošana un auto – galvenie patēriņa kredīta mērķi
Aptaujas dati rāda, ka Latvijā patēriņa kredīts visbiežāk tiek izmantots praktiskiem mērķiem, kas saistīti ar dzīvesvietas un ikdienas ērtību uzlabošanu. 40 % iedzīvotāju patēriņa kredītu apsvēruši izmantot vai izmanto mājokļa remontam un labiekārtošanai, un šis rādītājs ir stabils tendences līderis jau vairākus gadus. Otrajā vietā ierindojas transportlīdzekļa iegāde vai tā remonts (36 %), kas īpaši aktuāls jaunākajām vecuma grupām, savukārt elektronikas un sadzīves tehnikas iegāde (22 %) trešajā apliecinot, ka daļa aizdevumu tiek novirzīta arī ikdienas komforta uzlabošanai. Šie dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu uztver kā līdzekli stabilas un ērtas dzīves nodrošināšanai, nevis kā veidu, kā finansēt izklaidi vai luksusa preces.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs, kur mājokļa uzlabošana un transports ir biežākie kredīta izmantošanas mērķi, piemēram, 47 % iedzīvotāju Igaunijā un 46 % Lietuvā aizņemas mājas remontam, savukārt transportam – attiecīgi 34 % un 40 %.
Veselība kļūst arvien nozīmīgāka
Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, īpaši Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14 % – zobārstniecībai. Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir līdzīgi, taču Latvijā tie ir visizteiktākie. Papildu līdzekļi nepieciešami situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz var izvairīties no lielākiem izdevumiem vēlāk.
Jaunieši izvēlas auto un ceļojumus, vecāki iedzīvotāji – veselību
Vecuma grupu griezumā redzams, ka iedzīvotāju prioritātes būtiski atšķiras. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas grupas min transportlīdzekļa iegādi (42 %) un ceļojumus (19 %) kā galvenos iemeslus patēriņa kredīta saņemšanai. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem visbiežāk izmanto kredītu elektronikas un sadzīves tehnikas iegādei (32 %), kas saistāms ar ģimenes dzīves sākumposmu un mājsaimniecības labiekārtošanu.
Gados vecāki iedzīvotāji (60–74 gadi) izteikti min medicīnas (34 %) un zobārstniecības (18 %) izdevumus. Šai grupai kredīts visbiežāk kalpo kā finansiāls atbalsts veselības uzturēšanai.
Ienākumu līmenis nosaka prioritātes
Ienākumu līmenis būtiski nosaka, kam iedzīvotāji izvēlas izmantot patēriņa kredītu. Vidējos un augstākos ienākumu līmeņos mājokļa remonts un uzlabošana joprojām ir galvenais mērķis – līdz pat 51 % iedzīvotāju. Savukārt atpūta, hobiji un izglītība visās Baltijas valstīs veido tikai nelielu daļu no patēriņa kredīta izmantošanas iemesliem – parasti zem 10-14 % apliecinot, ka iedzīvotāji patēriņa kredītu galvenokārt uztver kā līdzekli prioritāru ikdienas vajadzību risināšanai.
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālāk