• Tweet

Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu un ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībai.

Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām organizēt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, iepriekš par likumprojektu atbildīgās Saeimas Aizsradzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem skaidroja VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus.

Tāpat top vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma. Tās ieviešana ļaus digitalizēt ugunsdrošības uzraudzību, tādējādi padarot šo jomu efektīvāku. Piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks ugunsdrošības riska līmenis, kā arī tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026.gada vidū.

Lai gan līdzšinējais likums jau noteica, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt īpašnieka izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē, iepriekš uzvēruši VUGD pārstāvji.

Tāpat jaunais likums paredz, ka VUGD varēs ziedot savu aprīkojumu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sociālās palīdzības veicināšanai.

Likums precizē prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saistībā ar apkures ierīču tīrīšanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšanu, lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos.

Tāpat likums nosaka visus ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas – VUGD, Valsts meža dienests, pašvaldības ugunsdzēsības un citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas. Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.

Savukārt Ministru kabinetam būs jānosaka kritēriji, prasības un kārtība, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteiks brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību.