• Tweet

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas secinājumiem par pārtikas cenu inflācijas rādītājiem un kopīgi pārrunātu katras institūcijas kompetencē esošos instrumentus, kas situāciju risinātu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikšanās laikā akcentēja: “Latvijā inflācija ir paaugstinājusies, tas lielā mērā noticis pārtikas cenu dēļ. Turklāt patēriņa cenas pārtikas grupā aug straujāk par ražotāju un importa cenām un pārtikas patēriņa cenās neesam vērojuši lejupvērstu korekciju, kad pēc augstās inflācijas energokrīzes laikā globālās enerģijas un pārtikas cenas samazinājās. Tas liecina, ka atsevišķos pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos konkurence varētu nebūt pietiekami sīva. Šajā situācijā visefektīvākie būtu konkurences veicināšanas instrumenti. Ekonomikas ministrijas un nozares nupat parakstītais sadarbības memorands ir solis šajā virzienā. Latvijas Banka ir gatava sniegt atbalstu Ekonomikas ministrijai padziļinātā datu analīzē, kas ļautu izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektu un vērtēt tālākos nepieciešamos soļus.”

Tikšanās laikā Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste iepazīstināja ar Latvijas Bankas analīzi un secinājumiem. Pašlaik cenu pieaugumu uztur pārtikas un pakalpojumu cenu pārmaiņas, bet energoproduktiem ir tendence kļūt nedaudz lētākiem. Pārtikas cenu inflācija, ietverot alkoholu un tabaku, aprīlī sasniegusi 7,6% (bez alkohola un tabakas – 7,4%).

Latvijas Banka uzskata, ka kontrolēt ražotāju un tirgotāju pievienoto uzcenojumu nebūtu atbilstoši brīvā tirgus un konkurences principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas piespiež ražotājus un tirgotājus meklēt veidus, kā piedāvāt pircējam produktus par zemāku cenu.

Latvijas Banka atbalsta dažādus konkurenci veicinošus pasākumus, piemēram, iespēju ērti salīdzināt produktu cenas un patērētāju informēšanu par zemāko cenu piedāvājumiem, jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū un aktīvāku konkurences uzrauga darbu ar dominējošajiem tirgus dalībniekiem, lai veicinātu patērētājiem draudzīgāku tirgus piedāvājumu. Šie būtu soļi pareizajā virzienā, kam varētu būt pozitīva ietekme.