• Tweet

Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Lai arī tiesību aktu pēcpārbaudes jeb ex-post novērtējumi Latvijā vēl nav ikdienas prakse, šis gadījums pierāda to nozīmīgumu. “Šāda izvērtēšana ļauj objektīvi analizēt, vai pieņemtie likumi sasniedz savus mērķus un kā ietekmē mērķa grupas, kā arī atklāt un nepieciešamos uzlabojumus tiesību normās vai to piemērošanā. Tas, savukārt, veicina tiesiskā regulējuma kvalitāti un palīdz samazināt birokrātisko slogu,” norāda Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Ilona Anna Eklona.

Ekonomikas ministrija, izvērtējot novērtējuma secinājumus, uzsver, ka ir izdevies noteikt likuma sākotnējo ietekmi un identificēt būtiskākās problēmsituācijas, kas radušās likuma piemērošanā praksē. Daļa no tām saistītas ar normu interpretāciju, piemēram, jautājumi par līgumu terminēšanu vai ģimenes locekļu iemitināšanu.

“Ex-post novērtējums apstiprina, ka Dzīvojamo telpu īres likums virza īres tirgu uz ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus redzam, ka attiecībā uz pašvaldību palīdzību dzīvokļu pieejamības nodrošināšanā vēl ir vieta skaidrākam regulējumam. Šobrīd strādājam pie jauna Pieejamu mājokļu likuma, kas dos vienotu ietvaru visiem palīdzības veidiem un to sniegšanas kārtībai, skaidri nodalot, kad un kā piemērojams likums,” secina Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

“Problēmsituāciju risināšanai tiek ieteikts veikt plašāku skaidrojošu darbu, izklāstot likuma normu juridisko pamatojumu un skaidrojot plānoto piemērošanas praksi, kas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu korektu normu piemērošanu pašvaldību dzīvokļu īrnieku gadījumā. Savukārt Ekonomikas ministrijai, nākotnē izstrādājot jaunu likumu palīdzības sniegšanai mājokļa jomā pašvaldībās, nepieciešams precizēt tās tiesību normas, kas ietekmē Dzīvojamo telpu īres likuma piemērošanu,” saka nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” vadošā pētniece Oksana Žabko.

Seminārā tika pārrunāti arī konkrēti ieteikumi. Viens no būtiskākajiem ir nepieciešamība precizēt Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumus, lai skaidri nošķirtu līgumus, kas noslēgti pašvaldību palīdzības ietvaros, no tiem, kas slēgti ārpus tās. Tāpat tika aktualizēts jautājums par palīdzību dzīvokļu līgumu termiņu noteikšanā, uzsverot, ka palīdzība mājokļa jautājumos sniedzama tik ilgi, cik tā nepieciešama, un termiņi šajā kontekstā nedrīkst kļūt par šķērsli.

Vēl viens būtisks jautājums, kas tika izcelts seminārā, bija īrnieku tiesības dzīvoklī iemitināt ģimenes locekļus. Tika skaidrots, ka likumdevējs apzināti noteicis, ka šādas tiesības attiecināmas uz gan pilngadīgiem, gan nepilngadīgiem bērniem.

Valsts kanceleja turpinās attīstīt tiesību aktu ex-post novērtēšanas praksi Latvijā, piedāvājot atbalstu arī citām ministrijām augstas ietekmes likumu izvērtēšanā un izstrādājot vadlīnijas tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanai.