• Tweet

Valsts prezidents Andris Bērziņš, kas ir atteicies no ikmēneša algas, Jūrmalas rezidences un pompozās braukāšanas ar bākugunīm, arī saviem priekšgaitniekiem gatavo pieticīgāku skatu uz dzīvi. Mēneša laikā Saeimā varētu nonākt likumdošanas iniciatīva par valsts apmaksātu privilēģiju mazināšanu eksprezidentiem.

A. Bērziņš jau pavasarī aizsāka diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, apliecinot noraidošo attieksmi pret izšķērdīgām privilēģijām. Piemēram, iepriekšējais valsts vadītājs Valdis Zatlers Jūrmalas rezidenci apgādāja ar strūklakām un ekskluzīvām mēbelēm, turpretī A. Bērziņš ir atteicies ne vien no vasaras mītnes, bet arī no savas algas, kas ik mēnesi tiek ziedota dažādām Latvijas skolām. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka A. Bērziņš ir Latvijas turīgākais pensionārs, kas ik mēnesi saņem vairāk nekā 4500 latu pensiju. Iespējams, šis ir viens no apstākļiem, kas A. Bērziņam ir ļāvis – bez bažām pašam par savu labklājību vecumdienās – uzsākt darbu pie eksprezidentu privilēģiju mazināšanas.

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pašlaik darbs pie likumdošanas grozījumiem nonācis finiša taisnē un beidzot par eksprezidentu sociālajām garantijām tiekot runāts nevis vēlējuma izteiksmē, bet gan konkrētu likuma pantu ietvaros. Pagaidām likumprojekts ir izstrādes stadijā, un ir plānota tā saskaņošana ar ekspertiem un ministrijām. Taču, kā norādīja E. Pastars, Valsts prezidenta galvenais mērķis ir padarīt eksprezidentu garantijas samērīgas ar sabiedrībā pieņemtajām normām, proti, lai tās atbilstu sociālekonomiskajai situācijai valstī. Plānots, ka Saeimā iniciatīva nonāks jau tuvākā mēneša laikā.

Eksprezidentu privilēģijas nosaka likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu.Tā, piemēram, bijušie valsts vadītāji saņem pensijas 50% apmērā no 3000 latu lielās prezidenta algas. Viņiem tiek nodrošināta apsardze, privātais sekretārs, limuzīna klases automašīna un apmaksāts dzīvoklis. Latvijā šobrīd ir trīs eksprezidenti — Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, un tieši pēdējā valsts vadītāja vēlmes raisījušas visplašākās diskusijas. Sākot ar limuzīna klases auto iegādi par 65,3 tūkstošiem latu un beidzot ar 200 kvadrātmetrus plašo dzīvokli, kura iegādei valstij jātērē 500 tūkstoši latu.

Tikmēr A. Bērziņš uzsver, ka neredz vajadzību pēc šādām privilēģijām, kuras viņam nav nepieciešamas, arī skatoties uz personīgo brīvību. «Es neredzu sev vajadzību, ka mani pēc tam būtu jānodrošina. Tīri no savas personīgās brīvības,» ir paudis pašreizējais prezidents. Tāpat A. Bērziņam ir viedoklis par pārmērīgi dārgo auto iegādi eksprezidentu vajadzībām. Pēc viņa domām, eksprezidentu automašīnas varētu būt tādā pašā līmenī kā ministriem. Prezidents uzskata, ka būtu jāmaina arī dzīvokļu izvēles principi. Arī E. Pastars papildina, ka likumdošanas izmaiņām beidzot jānosaka vienoti un nepārprotami principi, ko valsts ņemtu vērā savu eksprezidentu aprūpē. «Guntim Ulmanim piešķirts valsts īpašumā esošs dzīvoklis. Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām piešķirtā dzīvokļa remontam tika ņemts kredīts komercbankā. Valda Zatlera dzīvokli plānots iegādāties par valsts budžeta naudu,» dažādās situācijas raksturoja eksperts.

Kaimiņvalstu bijušie prezidenti saņem lielāku atbalstu no valsts. Aģentūra BNN ziņo, ka Lietuvā prezidenta pensija ir tikai 40% apmērā no Valsts prezidenta algas, taču alga ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Latvijas Valsts prezidentam jeb 5049 lati mēnesī. Savukārt pensija, ko saņem Igaunijas bijušie prezidenti, ir 75% no prezidenta atalgojuma, kas pašlaik ir 3549 lati mēnesī.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte